She's Got the Blues for Sale – Wardell Gray

But she gives you the blues
She’s never been known to fail
She’s a high priced baby
She's Got the Blues for Sale

Turpinu filtrēt. Man par ne mazu pārsteigumu lustīgos džezus nomaina vesela plejāde blūzu. Novietoju tos atsevišķi vēlākai sijāšanai. Tad nāk virkne boogie woogie – kur nu bez tiem! Esam taču 40-tajos. Tikai vēlāk džezs sāk mainīties, un man liekas, ka esmu atklājis sev bebop. Kādu brīdi nevaru pierast, bet tad man sāk likties, ka tas ir labākais, kas līdz šim ar mani ir noticis džezā.

Interesanti, ka tagad gan saksofons nepārprotami ir dominējošais tēviņš orķestrī – viss pakļaujas tikai tam. Ko lai te saka – mani sāk pārņemt jauna kaislība džezā. Sajūtas ir vienkārši super!

  1. Sidney Bechet (1932-1939)
Izskatās, ka ar Sidneju iznāks iepazīties pamatīgāk – kaut kādā psiholoģiskā momentā es esmu novilcis pilnu viņa diskogrāfiju. Kad viņa trompete skan sulīgi – kaifs!
Dziesmas: When You and I Where Young, Maggie; I Thought I Heard Buddy Bolden Say; Winin' Boy Blues.

  1. Pee Wee Russell (1938-1945)
Iepriekš es teicu „pasakaina klarnete”. Tagad saprotu, ka tas nozīmē nepateikt neko. Es nezinu, kas mani gaida priekšā, bet patlaban man liekas, ka nekad tik labu vispār neesmu dzirdējis.
Dziesmas: Take Me to the Land of Jazz; Rose of Washington Square; Wailin' D.A. Blues.

  1. Edmond Hall (1941-1944)
Esmu izlaidis vienu otru no saraksta, kas – kā man likās – neko jaunu nav parādījis, bet šo nevēlos izlaist. Rotaļīgi viegls, nepiespiests, kā viegls baltvīns dārza ballītē pavasarī – tipiski labais. Vienīgā problēma, ka grūti atlasīt gabalus – visi liekas cienīgi tikt atlasīti.
Dziesmas: Rompin' in '44; Seein' Red; Big City Blues; It's Only a Chanty in Old Chanty Town.

  1. Wilbur De Paris (1951-1952)
Interesanti. It kā trombonists, bet nemanu, ka šī taure te izceltos. Pirmie boogie woogie šajā izlasē.
Dziesmas: Bill Bailey, Won't You Please Come Home; Change of Key Boogie, Part 1,2; Alexander's Ragtime Band.

  1. The George Lewis Ragtime Jazz Band Of New Orleans (1952)
Beidzot kāds arī uzrauj īstas lietas - Bourbon St. Parade un When the Saints.

  1. Louis Armstrong (1955)
Te jau Ārmstrongs ir tāds, kādu es viņu pazīstu no visiem citiem ierakstiem – Izklaides Kings, nemainīgi labā noskaņojumā, joko, jūtās labi. Klasika.
Dziesmas: Some Day; My Buckets Got a Hole in It; Perdido; C'est Si Bon; Back O'Town Blues.

  1. Ray Charles (1952-1954)
Rejs šeit ir daudz tuvāk blūzam un rokenrolam kā džezam, bet nu un kas? Kaifs!
Dziesmas: The Midnight Hour; Mess Around; Losing Hand.

  1. Albert Ammons (1939-1946)
Jā, Ammons, zināma lieta, dragā boogie woogie un blūzus. Ko gan citu lai no viņa sagaida?
Dziesmas: Chicago in Mind; Changes in Boogie Woogie; Blues on My Mind; Bugle Boogie; Swanee River Boogie.

  1. Pete Johnson (1944-1947)
Pīts dara tieši tāpat.
Dziesmas: Answer to the Boogie; Mr. Freddy Blues; Zero Hours; Bottomland Boogie; Mutiny in the Doghouse.

  1. Joe Venuti, Eddie Lang (1926-1933)
Džezā vijole. Aizpilda klarnetes nišu. Nav nemaz tik traki.
Dziesmas: Stringin' the Blues; Penn Beach Blues; The Wolf Wobble.

  1. Fats Waller (1929-1938)
Šie startē tādā kā kumēdiņu rādītāju klasē. Bet arī nav nekādas vainas.
Dziesmas: The Minor Drags; Alligator Crawl; I've Got My Fingers Crossed.

  1. Coleman Hawkins (1929-1935)
Nu, beidzot! Viens riktīgs saksis! Un pie reizes agrākā man zināmā Blue Moon versija.
Dziesmas: I Ain't Got Nobody; On the Sunny Side of the Street; Lost in a Fog; Blue Moon; Meditation.

  1. Art Tatum (1933-1941)
„Rojālists” ar lielo burtu. Atrodas vistuvāk cool no visiem iepriekšējiem.
Dziesmas: Stormy Weather; Stompin' At the Savoy.

  1. Django Reinhardt (1936-1937)
Un tādi bija ģitāru varoņi? Feelings, ātri pirksti, bet nekādas „varonības”, tikai elegance.
Dziesmas: Oriental Shuffle; Georgia on My Mind; Sweet Chorus.

  1. Benny Goodman (1935-1936)
Klasika – nav ko piemetināt.
Dziesmas: Body and Soul (Take 1); Vibraphone Blues; Tiger Rag (Take 1)/

  1. Roy Eldridge (1935-1941)
Vienkārši līmenī.
Dziesmas: Stealin' Apples; Wham (Be-Bop-Boom-Bam).

  1. Earl 'Fatha' Hines (1934-1942)
„Rojālists”. Brīžam spēlē kaut kā savādāk nekā citi iepriekš. Grūti saprast.
Dziesmas: G.T. Stomp; Blues in Thirds.

  1. Lionel Hampton (1937-1940)
Vai nu šujmašīnas ritms, vai lirika. Jāatzīstas, ka pēdējais patīk labāk.
Dziesmas: After You've Gone; Ring Dem Bells; Jivin' with Jarvis.

  1. Charlie Shavers (1938-1941)
Vienkārši normāls džezs.
Dziesmas: Undecided; It Feels Good.

  1. Dexter Gordon (1943-1947)
Vai šis būtu tas, ko dēvē par bebop?
Dziesmas: I've Found a New Baby; Blow Mr. Dexter; I Can't Escape From You.

  1. Wardell Gray (1946-1949)
Jā, džezs ir pilnīgi izmainījies. Trakulīgo izpriecu periodu nomainījis tāds kā īpatnējs slīdējums labā tempā.
Dziesmas: Dell's Bells; She's Got the Blues for Sale; In the Land of Oo-Bla-Dee.

  1. Lucky Thompson (1945-1947)
Atkal viens godīgs saksofons – mainoties džezam, tas ir kļuvis par dominējošo instrumentu.
Dziesmas: Vout Rhythm; Irresistable You; Day Dream.

  1. Don Byas (1945-1947)
Vienkārši pasakains saksofons. Ainārs teiktu: „Vešķ!” Brīžam gandrīz smeldzīgas noskaņas.


Dziesmas: Three O'Clock in the Morning; Laura.

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Līdakas

Attēls
 Kuru laivu izvēlēties? Agra kruto platdibeni vai arī no kaimiņa mantoto tupeli? Izšķiros par otro, jo tai ir slaida forma – braucot ar Agra laivu atmuguriski, viļņi skaļi sitas pret to un biedē zivis. Un tieši šodien ezers mazliet viļņojas. Iestumjos ezerā un mēģinu saprast, no kurienes īsti pūš vējš – ir jāizšķiras, uz kuru pusi labāk kuģot. Nospriedis, ka tas drīzāk nes pa labi, sāku mētāt vizuli. Black Furry – mans krutākais rotiņš. Melnā krāsā ar sarkaniem punktiņiem. Metu gan pa kreisi, gan pa labi, bet panākumi izpaliek. Varbūt vizulim misējas gaita, jo pēdējā spiningošanas reizē tas mazliet deformējās. Es gan centos izlocīt to atpakaļ, bet ej nu sazini, kā tas tagad uzvedas ūdenī.  Kad vējš laivu ir iepūtis niedrās, nolemju nomainīt mānekli. Vajadzētu likt spožo sudrabaino, jo tas ir jau izturējis vairākas “uguns pārbaudes” šajā ezerā, tas ir, es zinu, ka strādā labi. Man tomēr sagribas izmēģināt otru Black Furry – lai arī tas izskatās kā anektdote par tēmu, jo ir dzeltenā krās
Lasīt vairāk

Gavēnis

Attēls
  Kad pienāk brīdis, kad neredzu vairs es savu galu... - kaut kā tā reiz dziedāja Jakušonoks. Vispār, ja gribam būt precīzi, tad tas nav vis brīdis, kad cilvēks savu galu var novērot tikai ar spoguļa palīdzību, bet gan periods. Es šorīt konstatēju pilnīgi pretēju fenomenu – es to ieraudzīju bez spoguļa (vai arī kādu ārēju uzbudinājumu) palīdzības. Es, zināma lieta, sapriecājos. Protams, vēders joprojām ir vistālāk uz priekšu izvirzītā ķermeņa daļa, bet tas vairs nav kā apaļa tauku bumba. Mans torss drīzāk vedina domāt roni vai kaut kādu citu jūras dzīvnieku ar pludlīnijas formu. Tātad tas strādā. Gavēnis. Es jau kuro gadu no vietas pavasaros pakļauju savu miesu šādam pārbaudījumam. Mani pirmie mēģinājumi bija gaužām infantili – es atteicos no gaļas. Nu, atteicos – un viss. Un kas no tā dabūja ciest? Mana kundze, saprotams. Nav nemaz tik viegli gatavot ēst ākstam, kas pēkšņi izdomājis kļūt par peskārieti – vai kā nu tur sauc tos ērmus, kas ēd visu, tikai ne gaļu. Vopšem tas nebija int
Lasīt vairāk

Ogriņš

Attēls
Jā, bet bija taču kādreiz laiki, kad es vakarā vienkārši likos uz auss, bet pamodos tikai no rīta, kad bija jādodas uz skolu vai kur nu tur vēl. Mūsdienās priecājos, ja izdodas nogulēt kaut vai četras stundas no vietas; laiki ir mainījušies, ar gulēšanu man iet kā kādreiz 90tajos populārā zobu pastas reklāmā – “tagad pat viens (kaut arī) caurs zobs man liktos daudz”. Patiesībā pagājušonakt es gulēju pat salīdzinoši labi – aizmigu ap vienpadsmitiem, bet pamodos četros ar kapeikām. Tātad līdz divpadsmitiem ir gulēta viena stunda, bet rīta pusē veselas četras – kopā piecas – es nopriecājos. To var uzskatīt gandrīz vai par veiksmes stāstu, un es jau ieslīgstu pašanalīzē, ko un cik es vakar izdzēru, kas man bija nodrošinājis tik stabilu miegu. Vispār es labprāt gulētu vēl, bet rīta pusē iemigt nav nemaz tik vienkārši. Tāpēc, uzlicis austiņas, klausos mūziku. Ir patrāpījusies izlasīte, ko kādreiz sastādīju no XXI gadsimta dziesmām. Atceros, cik man grūti gāja, to sastādot, jo es visnotaļ
Lasīt vairāk