Dienasgrāmata

“Ceru, ka Jums klājas labi” – ar šādiem vārdiem vakar iesāku kādu vēstuli. Bet kā klājas man pašam? – pēkšņi iedomājos. Kaut kā ne pārāk. Jūtos kā 61 year old trash – kas es arī esmu. Katru dienu līst lietus, un es arvien dziļāk slīgstu trulā slinkumā. Vajadzētu izkustēties. Piemēram, uz šepti aizbraukt ar veļļuku. Diemžēl tādā slapjumā tas nav iespējams. Turklāt arī temperatūras ir zemas – man no šādiem pārbraucieniem metas aukstas kājas – vārda tiešā nozīmē. Beidzot laika prognoze ir padevusi cerību uz ļotnuju pogodu, un es šorīt uzmostos jau piecos – krietnu stundu pirms laika. Stundu tāpat vāļājos, Izklaidīgi šļūkājot pa Tīmekli, līdz mani acij – sorry , ausij – pēkšņi uzkrīt Onkuļa Toma gabals ar fantastiski precīzu nosaukumu – Cold, cold ground . Jā, šodien izbrauciens ar veļļuku droši vien sanāks pretty cool . Vispār mani tas neko daudz nebaida – t.i., ja neskaita manas aukstās kājas. Bet man pret to ir līdzeklis – high tech slēpošanas zeķes, ko ievelku savos smalkajos

Spring: Guilty – Nazareth Summer: Crocodile Rock – Elton John Fall: Ballad Of a Thin Man – Bob Dylan Most popular – 1. The Beatles, 2. Pink Floyd, 3. Aquarium, 4. Bob Dylan, 5. Devendra Banhart Tāds ir Spotify verdikts par mani. Gribas bļaut – “Nav tiesa!”, bet pret statistiku ņepoprjoš. Vienīgi varu atrunāties, ka Spotify aizņem augstākais 30% no tā, ko klausos. Ir taču vēl visi tie faili, tad vinils, CD un pat DVD. Patiesībā CD vieta ir ievērojama, jo, braucot ar mašīnu, klausos tikai tos, un tas – krati kā gribi – ir mazākais divas stundas dienā. Lai gan, sākot ar vasaru, līdz pat pagājušajai nedēļai samērā bieži braucu ar ričuku, un tad tas atkal ir tas pats nelaimīgais Spotify. Labi – kāda nozīme pārdzīvot – kā ir, tā ir. Es savā vienkāršībā biju iedomājies, ka bītlus klausos pārāk maz, Pink Floyd gandrīz vispār neklausos un tamlīdzīgi. Par Akvāriju lielu pārsteigumu nav, jo tieši šogad sacepu trīs šā mākslinieka izlasītes. Tas prasīja laiku un klausīšanos. Jā,