A Day In the Life – The Beatles

And though the holes were rather small

They had to count them all

Now they know how many holes it takes to fill the Albert Hall

All Time TOP 10 izvēle patiesībā nav nemaz tik interesanta lieta. Daudz aizraujošāk ir atcerēties tos 10 albumus, kuri visvairāk ir ietekmējuši tavu dzīvi, un ir saglabājuši savu nozīmi tajā, t.i., vienkārši nav paspējuši apriebties.

Mani pirmie divi ir nemainīgi – Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band un Led Zeppelin II. Mana pazīšanās ar mūziku kā tādu sākās ar lentu, kurā bija iecepti abi šie kolosi. Bītli iekaroja manu sirdi ar savu lielisko atbrīvotību un melodiskumu, bet Led Zeppelin ar Peidža soloģitāras skaņu, kas burtiski paņēma aiz rokas un ieveda mani rokmūzikas pasaulē. Pirms tam es šo žanru ienīdu. Ja man būtu jānosauc pa dziesmai no katra albuma, tad tās nešaubīgi būtu A Day In the Life un Whole Lotta Love. Domāju, ka vairāk nekādi komentāri šeit neprasās. Patiesībā nekas manu muzikālo gaumi nav tā ietekmējis, kā šī viena lenta ar abiem iepriekš minētajiem albumiem, kas bija arī pirmā, ko man sanāca dzirdēt.

Nākamais, kas ir jāpiemin, ir Pink Floyd. Šī grupa ir izņēmums, jo es nevaru neizcelt uzreiz divus diskus – Wish You Were Here, ar kuru es iepazinu viņus, un Wall, kas laikam tomēr ir jāatzīst par pašu spilgtāko muzikālo notikumu manā dzīvē.

Es zinu, ka Dr. Hook. Belly Up! izsauks vienu otru smaidu, bet es to uzskatu par pietiekoši nozīmīgu albumu savā mūžā divu iemeslu dēļ. Vienkārt, dzīve ir krāsaina, un humoru tā arī nevienam nav izdevies atcelt – lai arī cik nav mēģināts. Otrkārt, laikā, kad mūzikas pasaule sajuka prātā (no mana viedokļa, saprotams), t.i., panesās disko ēra, man Dr. Hook sakarā ir sanācis šad un tad vienam debatēt un aizstāvēt savu viedokli pret daudziem. Arī tas ir interesanti.

Sasniedzis Kristus vecumu, es atklāju vēl divas pasakainas lietas, kuras mīlu joprojām – Cat Stevens Tea for the Tillerman un Tom Waits Small Change. Tas bija laikā, kad es mainījos – pārstāju pielūgt Pink Floyd, un praktiski pārtraucu klausīties visu to, ar ko biju dzīvojis iepriekš – sākot ar Deep Purple un beidzot ar Jethro Tull. Ar Stīvensu es tā pa īstam atklāju priekš sevis akustiskās mūzikas pasauli, kamēr Onkulis Toms... Nezinu, ko lai te saka. Es pat kādu laiku mēģināju pretoties viņa mūzikas valdzinājumam, jo uzskatīju, ka Veitsa veni, vidi, vici ir teju pazemojoši – it kā man pašam nebūtu ne mazākās teikšanas šeit. Lūkoju spirināties pretī, bet tad I Wish I Was in New Orleans saņēma mani tā, ka nebija vairs kur sprukt.

Tā es dzīvoju labu laiciņu mierā un saskaņā pats ar sevi. Klausījos visu iepriekš minēto plus vēl kādas tur lietas, kuras visas te nav iespējams uzskaitīt. Līdz man uz kādiem Ziemsvētkiem iedāvināja Klāsa 101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai. Grāmatu, saprotams, ne jau pašus albumus. Nu, sāku to visu pētīt, filtrēt, un kaut kas ar mani notika. Šo kaut ko varbūt vislabāk ilustrē šeit nosauktie Džons Mārtins un Nīls Jangs. Es sāku skatīties uz mūziku savādāk – daudz plašāk kā iepriekš. Minētie divi mākslinieki man agrāk nebija starp maniem iemīļotajiem – Mārtinu es nemaz nezināju, bet Jangs man – kauns atcerēties – vienkārši riebās. Kas to būtu domājis, ka šie divi nokļūs starp maniem favorītiem. Protams, no Klāsa grāmatas es ieguvu krietni vairāk kā šeit nosauktos Mārtinu un Jangu – tāpēc iesaku to izpētīt visiem, bet šie abi bija mani nozīmīgākie atradumi.

Nobeigšu uz alternatīvas nots. Rhapsody in Blue dikti mīlēja mans Sencis, bet es ilgi nespēju iebraukt tajā mūzikā. Nezinu, kad tieši man atvērās patika pret Geršvinu, un vēlāk pret simfonisko mūziku kā sugu, bet tagad arī tā ir manas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Negribu tikai daudz par to runāt, jo manas zināšanas un sapratni par šo tematu es pie sevis dēvēju ņerubinštein – esmu nezinītis.

1. The Beatles. Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band.
2. Led Zeppelin II.
3. Pink Floyd. Wish You Were Here.
4. Pink Floyd. The Wall.
5. Dr. Hook. Belly Up!
6. Tom Waits. Small Change.
7. Cat Stevens. Tea for the Tillerman.
8. Neil Young. Tonight's The Night.
9. John Martyn. Solid Air.
10. George Gershwin. Rhapsody in Blue.