Doctor Jazz – Jelly Roll Morton

Hello Central give me Doctor Jazz

He’s got what I need, I’ll say he has

Katram sava sistēma – kā slimnīcā. Es džeza taku izstaigāšanai izmantoju failu kopni ar nosaukumu Ultimate Jazz Archive. Tajā ir apkopoti aptuveni 25GB mp3 failu, kas sadalīti vairāk kā 100 folderos ar aptuveni 70 minūšu mūzikas katrā.

Tā es pamazām filtrēju džezu. Sākot ar pašiem agrīnākajiem regiem, kurus kaut kādā noslēpumainā kārtā ir izdevies saglabāt līdz mūsdienām, līdz pat vienam otram gabalam, ko gribas jau gandrīz apsaukāt par cool. Vispār galvenais atklājums šeit man ir, ka – līdzīgi kā rokenrolam – lietas ir norisinājušās daudz agrāk, kā man bija līdz šim licies. Es nebiju domājis, ka viss džezā jau bija gājis uz urrā no pagājušā gadsimta paša sākuma. Otra lieta, kas pārsteidza, ir ka gandrīz visi slavenākie džezmeņi kaut kādos apstākļos un laikos ir spēlējuši vai mazākais  džemojuši kopā. Katrā ziņā sadarbība un kontakti viņu starpā liekas, ka ir bijuši daudz ciešāki, kā tas ir mūsdienās starp rok, pop un kādām tur vēl ne zvaigznēm.

No izpildījuma viedokļa nevar nepamanīt, ka vispopulārākie instrumenti ir trompete un klarnete, bet lielākais pārsteigums šeit, ka saksofonu dzird samērā maz. Es vispār kādreiz domāju, ka šī taure džezā ir numur viens – pat pirms trompetes. Dzied samērā maz un ne pārāk izcili – acīmredzot tas nāks vēlāk. Interesanti, ka daudzi dzied atmetot vārdus. Tie tiek aizstāti ar dažādiem lalā – tītī – mūmū tipa aizstājējiem. Interesanti.

1. Scott Joplin (1899-1917)

Regtaimi uz rojāļa. Sajūtas kā skatoties mēmo ķini. Vai arī atceroties zelta bērnību, ko spēlēja Sencis. Man vienmēr ir licies forši, kad vienu instrumentu spēlē atsevišķi, īpaši klavieres. Tomēr, klausoties Skotu, nedaudz nomāc tāda vienmulības sajūta.

Interesanti, vai tas tiešām ir kāds atjaunots ieraksts vai arī kāds ir mēģiinājis "autentiski nospēlēt". Pieņemu, ka tas ir oriģināls, jo ieraksta kvalitāte ir „nedaudz” zemāka kā mēs esam pieraduši tagad – gandrīz pēc 100 gadiem.

Dziesmas: Euphonic Sounds, Country Club

2. Jelly Roll Morton (1923-1927)

Džellijs man iet iekšā vēl labāk. Īpaši tiek gabali, kas ir klasiskajā Ņūorleānas stilā – Cannon Ball Blues, Black Bottom Stomp, Original Jelly-Roll Blues. Tos klausoties, nez kāpēc sāk likties, ka vajag dzert šampanieti un rīt austeres... Vai kā to padumjajos laikos teica – moraļno razlagatsja. Pie tādas mūzikas ir gandrīz neiespējami tā nerīkoties – knapi novaldījos nenokāpjot pagrabā pēc vīna.

Dziesmas: Black Bottom Stomp, Doctor Jazz, Original Jelly-Roll Blues, Cannon Ball Blues

3. Buster Bailey (1924-1942)

Es vienmēr biju domājis, ka Benijs Gudmens ir klarnetes karalis, bet izrādās, ka te ir vīrs, kuram arī ir kas sakāms šajā sakarā. Joprojām vienkārši baldēju no agrīnā džeza – vienkārši mīksti.

Dziesmas: Jazzbo Brown From Memphis Town, Kentucky, Wild Party, Rhythm, Rhythm, Lorna Doone Short Bread, Knock-Kneed Sal (On the Mourner's Bench), Corrine Corrini, I'm Cuttin' Out, Eccentric Rag, St. Louis Blues.

4. Louis Armstrong (1926-1931)

Ārmstrongs ir viens no retajiem džezmeņiem, ko puslīdz zinu – kādreiz biju izbūries cauri palielākai čupai viņa gabalu. Šeit apskatām tikai viņa agrīno periodu līdz 1931. Teikšu kā ir, man liekas, ka vēlāk viņš labāk juta džezu, bet, iespējams, tīri tehniski laika posmā līdz 1931. viņš bija pat pārāks. Tas, ko viņš paveic ar savu trompeti, ir vienkārši neaprakstāmi. Nedaudz traucē ierakstu kvalitāte – viss skan plakani, nereti ar skrapstoņu.

Dziesmas: Twelfth Street Rag, Struttin' with Some Barbecue, West End Blues.

5. Luis Russell (1926-1934)

Vēl viens lielisks Ņūorleānas eksemplārs. Vienkārši lielisks džezs. Parādās klasiska bigbenda sajūtas, lai gan šī, protams, ir banda, nevis lielais orķestris.

Dziesmas: 29th and Dearborn, Ease on Down, Freakish Blues, Ghost of the Freaks.

6. Red Nichols (1927-1928)

Liekas labākais no līdz šim dzirdētajiem. Ļoti melodiska trompete.

Dziesmas: Indiana, China Boy, Harlem Twist, Shim-Me-Sha-Wabble.

7. McKinney's Cotton Pickers (1928-1929)

Visumā stilā – ok, bet tomēr pietrūkst kādas īpašas odziņas – izcilas trompetes vai klarnetes, vai arī oriģināli gabali. Kruti ir vārdu aizstāšana ar skaņām (balss). Lustīgi!

Dziesmas: Four or Five Times, Forgetting You, It's a Precious Little Thing Called Love, Beedle Um Bum.

8. Jack Teagarden (1928-1934)

Trombons, bet kāds! Vienkārši super! Gabali nav vairs tik ļoti kā mūžīgi svētki, gadās arī pa kādai nopietnākai notij – bezmaz vai blūzs (Texas Tea Party)

Dziesmas: Dirty Dog, Texas Tea Party, Stars Fell on Alabama.

9. J.C. Higginbotham (1929-1940)

Labs. Bet varbūt nav tik spilgts kā iepriekšējie.

Dziesmas: You Might Get Better, But You'll Never Get Well, Roll Along, Praire Moon, Give Me Your Telephone Number.

10. Benny Carter (1929-1933)

Pamazām parādās zināms briedums. Savādāk vienu brīdi vēlme spēlēt gandrīz histēriskā tempā, sāka pat krist uz nerviem.

Dziesmas: Six or Seven Times, Goodbye Blues, Dee Blues.  

11. Clarence Williams (1929-1930)

Jā, 30-to sākumā apgriezieni izteikti pazeminās. Tomēr no holivudiskās lirikas vēl nav ne smakas.

Dziesmas: Whoop it Up, A Pane in the Glass, I've Got What it Takes.

12. Jabbo Smith's Rhythm Aces (1929-1938)

Vienkārši lielisks! Atkal ir jautri. Lai arī kas spēlē trompeti un klarneti, bet liekas, ka šis ir lieliskais pāris. Uzjautrina tā laika mode iztikt bez vārdiem – tipa, tidi-tidi, dada-dadā, utt. Tomēr trompete izšķir visu! Šis liekas viens no labākajiem.

Dziesmas: Little Willie Blues, Sleepy Time Blues, Take Your Time, Decatur Street Tutti, Moanful Blues, More Rain, More Rest.

13. The Rhythmakers (1932)

Skanot Mean Old Bed Bug Blues rojālim sākumā, liekas, ka tūlīt raus vaļā dakteris Jānis – viņam ir viens gabals baigi līdzīgais Back to New Orleans. Moš tas pats? Šie atkal ir lustīgie zēni un meitene, protams. Daudziem gabaliem džezā ir piekabināts galā vārdiņš blues, lai gan nekā tāda tur parasti nav. Šamajiem tiešām var sajust blūzu aizmugurē.

Dziesmas: Bugle Call Rag, Take it Slow and Easy, Mean Old Bed Bug Blues.

14. Sidney Bechet (1932-1939)

Dievīga Summertime versija.

Dziesmas: I've Found a New Baby, Really the Blues, Black Stick Blues, Chant in the Night, Summertime.

15. Washboard Rhythm Kings (1933)

Normāls džezs – labi iederas kaut kur pa vidu.

Dziesmas: A Ghost of a Chance, Hot Nuts.

16. Mezz Mezzrow (1936-1939)

Saksofons brīžam skan kā kaut kad vēlāk dzirdētos darbos – sulīgi, bet arī nedaudz aizsmacis. Forši. Pārsteidz, ka šamie nospēlē vienu 100% blūzu – Comin' on with the Come on (P.1).

Dziesmas: I'se A-Muggin - Part 1, Blues in Disguise, Comin' on with the Come on - Part 1, If You See Me Comin', Gettin' Together.

17. Pee Wee Russell (1938-1945)

D.A. Blues man šeit patīk vislabāk. Izcila klarnete.

Dziesmas: Embraceable You, Serenade to a Shylock, Georgia Grind, The Last Time I Saw Chicago, D.A. Blues.

18. Muggsy Spanier (1939-1944)

Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku. Meistarības un ierakstu kvalitātes līmenis ir jūtami pieaudzis. Šim eksemplāram konkrēti man vislabāk patīk Relaxin' At the Touro un Memphis Blues ar aizsmakušo trompeti – dievīgi!

Dziesmas: Riverboat Shuffle, Relaxin' At the Touro, Lonesome Raod, Memphis Blues.

19. Bud Freeman (1939-1940)

Apmēram līmenī.

Dziesmas: Fidgety Feet, Jack Hits the Road.

20. Eddie Condon (1939-1946)

Tāpat kā iepriekš.

Dziesmas: Someday, Sweetheart, (I've Got a Woman, Crazy for Me) She's Funny That Way.

21. George Wettling (1940-1944)

Nu, ši dzīvesprieka atkal netrūkst.

Dziesmas: Bugle Call Rag, Some of These Days.

22. Bobby Hackett (1938-1944)

Clarinet Marmalade, protams, ir smalkākā lieta šajā stāstā. Arī California Here I Come liekas gaužām jauks.

23. Edmond Hall (1941-1944)

Šis izrādās, ka, cita starpā, ir ksilofona fans. Interesanti. Jūt blūzu (Blues At the Blue Note). Nu, bet Caravan skan drīzāk kā cool nevis hot.

Dziesmas: Jammin' in Four, Edmond Hall Blues, Profoundly Blue, Blues At the Blue Note, Caravan.

24. Barney Bigard (1944)

Parādās sīrups – lai arī ne pārāk daudz. Līdz šim bez tā varēja iztikt.

Dziesmas: Ain't Goin' No Place, Tea for Two, Steps Steps Down, Salty Papa Blues.

25. Kid Ory (1948)

Vēl viens dižtrombons.

Dziesmas: Do You Know What it Means, to Miss New Orlans, Black and Blue.

Kompilācija: Doctor Jazz

01 Doctor Jazz - Jelly Roll Morton's Red Hot Peppers;

02 Bugle Call Rag - George Wettling's Chicago Rhythm Kings;

03 Clarinet Marmalade - Bobby Hackett and His Orchestra;

04 Jammin' in Four - Edmond Hall Celeste Quartet;

05 Serenade to a Shylock - Eddie Condon and His Windy Seven;

06 Six or Seven Times - Little Chocolate Dandies;

07 St. Louis Blues - Buster Bailey;

08 Cannon Ball Blues - Jelly Roll Morton's Red Hot Peppers;

09 D.A. Blues - Pee Wee Russell;

10 I've Got a Woman, Crazy for Me She's Funny That Way - Eddie Condon Dixieland All-Stars;

11 Texas Tea Party - Jack Teagarden;

12 West End Blues - Louis Armstrong;

13 China Boy - Red Nichols;

14 Hot Nuts - Williams' Washboard Band;

15 Country Club - Scott Joplin;

16 Take it Slow and Easy - Rhythmakers;

17 Ain't Goin' No Place - Capitol International Jazzmen;

18 Black and Blue - King of The Tailgate Trombone;

19 More Rain, More Rest - Jabbo Smith's Rhythm Aces;

20 Roll Along, Praire Moon - J. C. Higginbotham;

21 Tea for Two - Barney Bigard;

22 Salty Papa Blues - Etta Jones with Barney Bigard and His Orchestra;

23 Summertime - Sidney Bechet Quintet;