Mother – Pink Floyd

Oooh ahh,

Is it just a waste of time?

„Mums ir vajadzīga partija par ko balsot!” – saka mana kundze, un es nevaru viņai nepiekrist. Man – mums – ir vajadzīga normāla, liberāla partija, kas nav atkarīga no jelkādiem oligarhiem, nestrādā kādas šauras cilvēku grupas interesēs, kurai indivīda brīvība ir augstākā vērtība. Tāda, kas ir par neatkarīgu Latvijas valsti, par integrāciju Brīvajā Pasaulē – pirmām kārtām Eiropas Savienībā.

Kādu laiku es domāju, ka mums ir tāda partija – tā ir Vienotība (V). Profesionāli valstsvīri (ar to domāts gan vīrieši, gan sievietes), kas paglāba Latviju no bankrota, un spēja valsti nostādīt attīstības virzienā. Tomēr gribot negribot nākas atzīt, ka pēdējā laikā ar V notiek dīvainas lietas. Pat tik dīvainas, ka rodas šaubas, vai partijas mērķis ir politiski panākumi, vai arī V ir nolēmusi nogalināt cilvēkos ticību godīgai, saprotamai politikai. Bet par visu pēc kārtas.

Tikko ir beigušās pašvaldības vēlēšanas Latvijā. Es sekoju tikai Rīgai – kā nekā esmu šās pilsētas iedzīvotājs jau piektajā paaudzē. V šajās vēlēšanās neticami veicās, pieņemot, ka partijas mērķis bija iegūt deputātu mandātus. V ieguva vairāk par 10% vēlētāju atbalstu, kas pašreizējā situācijā ir neticami daudz. Ušakovs prognozēja ap 5%, un es sliecos viņam šajā gadījumā piekrist. Kāpēc?

Gaužām vienkārši. V darīja visu no tās atkarīgo, lai cilvēki balsotu par visiem citiem, tikai ne par viņiem. Kā gan savādāk var izskaidrot faktu, ka V kampaņas galvenā (ja ne vienīgā) tēma bija, ka Ušakovs ir slikts, jo balsoja pret latviešu valodu zināmajā referendumā? Viss jau ir pareizi, bet šis lauciņš bija jāatstāj NA aparšanai. Viņi tāpat to paveiktu perfekti, jo nekā cita viņi tā īsti neprot. Liekot uzsvaru uz nacionālo jautājumu, V strādāja NA labā, un tas ir tikai loģiski, ka Nacionālā apvienība apsteidza V pēc mandātu skaita.

Otra muļķība bija visu skandinātā kadru izvēle. Es šeit nedomāju tikai Ēlerti, kas varētu būt spožs stratēģis, bet tika nolikta pirmajās rindās, kur bija nepieciešams Ušakova tipa darbonis – tāds, kurš patīk publikai. Tam ir jābūt cilvēkam, kuram patīk zīmēties kameru priekšā, nevis tādam, kuram piemīt asa domāšana un spriestspēja. Tomēr vienlīdz slikti ir tas, ka V savās rindās ir savākusi milzum daudz politiskus pārbēdzējus – bijušos šleseristus, oranžos un tml. – cilvēkus, kuriem idejas par godīgumu tik ļoti atšķiras no vispārpieņemtiem, ka gribas kliegt!

Trešā megamuļķība ir sava elektorāta nesaprašana. V agrāk atbalstīja gan domājoši cilvēki, gan – būsim godīgi – tie, kurus Hermanis nosaucas par lumpeņiem, kas pārdodas par tramvaja biļeti. Teatrālis var darīt kā viņš grib – viņš nav politiķis. Turpretī pēdējiem arī šie cilvēki ir darba devēji – vēlētāji, un bija jāsaprot, kā ar viņiem strādāt. Pārtrumpot Ušakovu devībā nav iespējams, jo SC ir jo labāk, jo situācija valstī vai pašvaldībā ir sliktāka. Pats ļaunākais scenārijs patiesībā ir viņu stratēģiskais mērķis – tas ir brīdis, kad Latvijas valsts bankrotē, un mums ir kādam jāpārdodas. Un kurš gan būs gatavs izlikt savu naudiņu par tik stulbu valsti? Es neredzu citu atbildi kā Maskava uz šo jautājumu.

Šādas lietas būtu arī jāpaskaidro zināmajai vēlētāju grupai. Vai tas līdzētu? Domāju, ka nē, bet arī nekaitētu. Šie gados vecākie cilvēki stipri atšķiras no mūsu vecvecākiem. Pēdējie bija piedzīvojuši brīvvalsti, kamēr šie ir cietuši no 50 padomijas gadiem. Viņus var paņemt tikai uz t.s. taisnīguma nots. Pirmām kārtām V būtu jātiek vaļā no visādiem zaķiem, kuri tik veikli prot apiet nodokļu nomaksu. Otrkārt maksimāli asi būtu jāvēršas pret visiem korumpētajiem ierēdņiem. Pret Mr. 20% tas vēl strādāja, bet Dombrovskis atteicās atbalstīt Sprūdža donkihotisko cīņu pret Lembergu – tā bija nopietna kļūda.

Šādas lietas noved pie paša būtiskākā iemesla, kāpēc V zaudēja vēlēšanas – šī partija nebija VIENOTĪBA. Viņi nespēja vienoties pat ar Reformu Partiju, kurai šāda sadarbība pašai bija vajadzīga kā ēst.

It kā baidoties, ka ar šo visu varētu būt par maz, V vēl pievienoja neprofesionalitāti. Reklāmas kampaņa medijos bija vienkārši nožēlojama. V neizmantoja faktu, ka ir valdošā partija, Dombrovskis neņēma aktīvu dalību kampaņā, bet Finanšu ministrs Vilks nedēļu pirms vēlēšanām paziņoja, ka valdība nespēs realizēt nodokļu pazemināšanas plānu. Vai tiešām SC viņam samaksāja, ka ar šādu paziņojumu viņš nāca klajā īsi pirms vēlēšanām? Vai arī Vilks politikā ir idiots...

Īsāk sakot, V šajās vēlēšanās ir neticami veicies. Oligarhu partijas – visupirms jau briežkopis – nepārvarēja 5% barjeru – Lembergs var kost olās – atkal zemē nomesta nauda, bet Stendzinieks var sākt meklēt citu nodarbošanos, jo politiskus līķus reanimēt viņš toč’ neprot. Galvenais, lai V mācītos no notikušā – lai neiedomājas, ka viņiem kādā brīdī nepaveicās. Patiesībā veicās viņiem fantastiski – normāli ar šādām izdarībām viņiem nāktos atrasties miskastē.