Муравейник – Кино

Я не люблю когда мне врут,

Но от правды я тоже устал.

80-to otrajā pusē es atklāju sev virkni krievu grupu, piemēram, Машина Времени, Аквариум, Кино un vēl tur kādas. Neteikšu, ka man tās likās foršas – drīzāk nē, kā jā. Vismazāk man patika Viktors Cojs ar Kino. Tajos laikos es galīgi nevarēju ciest, ka dzied krieviski. Bez tam Cojs plaši lietoja elektroniku, un viņam dikti patika zīmēties – man tas likās ārkārtīgi kaitinoši. 

Vēlāk Cojs gāja bojā autokatastrofā, kad bija viesturnejā Latvijā, un kaut kādi izbijuši interfrontisti sadomāja viņam uzstādīt tajā vietā piemekleni – mani tas viss tikai kaitināja. Tad nedaudz vēlāk es gluži nejauši dzirdēju pa radio pieminam Coju. Interesanti likās tas, ka viņu atcerējās kā dzejnieku, nevis kā mūziķi. Mani tas saintriģēja. Vēl sagadījās tā, ka gandrīz vienlaicīgi es uzdūros Lāsmas downloadiem, kur man par lielu pārsteigumu bija krietns strēķītis Kino mūzikas. Uz dullo uzklikšķināju uz kādu failu un atskanēja:

Я сижу и смотрю в чужое небо из чужого окна

И не вижу ни одной знакомой звезды.

Я ходил по всем дорогам и туда, и сюда,

Обернулся - и не смог разглядеть следы.

Jā, tā bija Пачка цигарет – tagad viena no manām mīļākajām Kino dziesmām. Sāku klausīties visu pēc kārtas. Protams, viss nebija ne tuvu tik ģeniāls kā Paciņa cigarešu, tomēr daudzas tēmas man bija ārkārtīgi tuvas. Tajā laikā es vairāk klausījos dziesmu tekstus kā uztvēru to visu kā mūziku. Īpaši mīļas un saprotamas man likās dziesmas, kur Cojs dzied, kā viņš cieš no Ļeņingradas (Pēterburgas) klimatiskajiem apstākļiem. Ziemas ir tik ilgas, ka cilvēks vienkārši var nomirt no ilgām pēc pavasara, kas iemieso sevī pārmaiņas uz visu labo – laimi, mīlestību – vienkārši visu. Vai arī kādā citā dziesmā ir vārdi, ka jau trešo dienu no debesīm tek ūdens, ļoti daudz ūdens. Tā vajagot būt, tā esot vienmēr. Dzejnieks nespēj dzīvot šādā realitātē – viņš sapņo par saulainu pilsētu.

Protams, ne visas dziesmas ir tik foršas. Daži ieraksti ir pat diezgan krimināli:

Мой чемоданчик набитый планом

Он преднозначен для наркоманов

Domāju, ka nekādi īpašie komentāri šim neprasās. Bija arī jautrāki gabali, piemēram, Alumīnija gurķi. Vienīgi pēc iepriekš dzirdētā visām lietām, kas tiek dziedātās, tīri automātiski sāc meklēt dažādus zemtekstus, kas parasti arī atrodas.

Mana vecākā meita, kura bija savākuse visos šos Kino ierakstus, arī pate iemācījās kādus tur dziedāt un spēlēt uz ģitāras. Visjaukākā dziesma man likās Печаль, kas man ir otra mīļākā pēc Cigarešu paciņas. Tur apbrīnojami zīmējas pilsētas aina:

На холодной земле

Cтоит город

Большой.

Там горят фонари, и

Mашины гудят.

А над городом ночь,

А над ночью луна,

И сегодня луна

Kаплей крови

Kрасна.

Vienkārši skaisti. Interesanti tas, ka es vērtēju Coju kā dzejnieku, kamēr Lāsma, kas krievu valodu neprot, apbrīnoja tieši viņa mūziku. Acīmredzot tur kaut kas patiešām ir, jo, ja ir kāds cilvēks, kura gaumei gandrīz akli varu uzticēties, tad tā ir mana vecākā meita. Mjā, šajā sakarā man prātā iešaujas Lāsmas dievinātie Bovijs un The Band – neslēpšu man šie abi neko daudz nepatīk. Ja ar The Band vēl notiek kaut kāda kustība pareizā virzienā, tad ar Boviju es esmu pilnīgā pakaļā. Viņš nekādi nespēj iedzīvoties pie manis.

Jā, par Coju es atcerējos ne jau tāpēc, ka tieši viņu tagad daudz klausītos (pašlaik rakstot, zināms, viņš skan fonā), bet gan sakarā ar visu to ārprātu, ko mums sagādā Putina Krievija. Un te man 100% ir jāpiekrīt Ījabam, ka mani ne tik daudz satrauc šā čekista izdarības, cik krievu atbalsts šim neprātam, kas visticamāk beigsies ar lielāku vai mazāku karu, upuriem un neizmērojamām ciešanām neskaitāmiem nevainīgiem cilvēkiem. Tas viss ir tik briesmīgi, ka burtiski ir izsitis mani no garīgā līdzsvara. Zinot, ka es te neko daudz nespēju ietekmēt, es cenšos retāk skatīties ziņas, ģīmjgrāmatā ignorēt neskaitāmās lapas, ko draugi šārē, bet viss velti – soy infeliz! Tieši tad man arī prātā ienāca Coja dziedātais:

И я не знаю, каков процент

Сумасшедших на данный час,

Но если верить глазам и ушам -

Больше в несколько раз.

Jā, pasaule jūk prātā. Dievs, palīdzi mums izbēgt no kara!