Ballad of a Thin Man – Jamie Saft Trio & Mike Patton

Because something is happening here

But you don’t know what it is.

„Prom uz siltajām salām, svētki un atsala vista” – dzied Kaupers. „Kaut kāds sviests!” – saklausot šādus ērmotus vārdus, nodomāju es – te kaut kas nav kārtībā. Laikam es atkal būšu pārklausījies. Tas notiek tik bieži, ka mani dažkārt piemeklē šaubas par savām spējām uztvert pasauli un lietas adekvāti. Если вы спокойны, а вокруг вас в панике с криками бегают люди, возможно, вы ни хрена не поняли... Mjā, ar mani tā var būt. Galvenais, lai tas nekļūtu par permanentu prāta un dvēseles stāvokli, jo ar vecuma iestāšanos tā mēdzot notikt.

Labāk pievērsīsimies mūzikai. Tikko ciemojos pie savas vecākās meitas Lāsmas, kas ir patiesa Dilana cienītāja. Viņa uzskata, ka neviens labāk par pašu Bobu nespēj izpildīt viņa dziesmas. Man gan liekas, ka, piemēram, Keivam šausmīgi labi sanāk Death Is Not the End, Hendriksam – All Along the Watchtower, bet Miķelim Like a Rolling Stone – tādu lietu vispār ir daudz. Parasti Lāsma man nepiekrīt, un tāpēc jo negaidītāks man liekas viņas atzinums, ka Ballad of a Thin Man Maika Patona izpildījums ir ja ne tieši labāks, tad, mazākais, līdzvērtīgs paša Dilana sniegumam. Man ir gadījies dzirdēt vairākas šā gabala versijas Dilana izpildījumā, un man vienmēr ir licies, ka šo gan neviens nepaveiks labāk. Tāpēc klausos ārkārtīgi uzmanīgi. Mjā, teikšu tā – foršs kavers, bet Lāsmas viedoklim šoreiz es atļaušos nepiekrist. Oriģinālversija liekas kudī foršāka.

Vienalga interesanti. Man patīk papļāpāt par mūziku – īpaši, ja sarunu biedri ir tik erudīti tipi kā Lāsma un Dainis. Es pie vienām sāpēm palūdzu no viņiem mūziku, ko mēs tajā vakarā klausījāmies. Jā, cita starpā, es nekad neesmu spējis iebraukt Daiņa muzikālajā gaumē, kamēr viņam orientēties manā, pēc visa spriežot, nesagādā ne mazāko grūtību. Mazākais neviens izpildītājs vai dziesma, ko klausos es, Dainim nav sveši, bet no viņa lietām (kuras savācu) es spēju atpazīt tikai nedaudzas – Simones versiju par Here Comes the Sun, Pink Floyd Relics un vēl vienu otru džeza gabalu. Tā kā dziesmu ir aptuveni tik daudz, cik es parasti savācu, ja gribu veidot kompilāciju, tad nolemju pārmaiņas pēc sacept izlasīti no Daiņa atlasītajām lietām. 

Tas nav pārāk viegli. Liekas, ka Dainim patīk klausīties tādus smagus un mistiskus, pat „melnus” gabalus. Šādā mūzikā, zināms, arī ir savs kaifs, bet man liekas labāk pietaupīt šādas noskaņas savai pēdējai stundiņai, kad dzīvē vairs nekas neliksies mīļš. Vecumā pirms trīsdesmit šādas izvēle man liekas nedaudz dīvaina. Lai gan, iespējams, es kārtējo reizi atkal neko neesmu sapratis, un man atliek vien atzīt, ka something is happening here but you don’t know what it is.

Ballad of a Thin Man

1. Ballad of a Thin Man – Jamie Saft Trio & Mike Patton
2. Blond and Golden Johns – Larkin Grimm
3. I lost something in the hills – Sibylle Baier
4. Lady Rachel – Kevin Ayers
5. (I can’t get no) Satisfaction – Cat Power
6. Sour Times – Portishead
7. Bells ring fire – Evangelista
8. Bulgaria – It’s a Beautiful Day
9. Reeling The Liars In – Swans
10. Sabrina – Einstürzende Neubauten
11. Faces and Names – John Cale, Lou Reed
12. Fades (Pass The Distance) – Simon Finn
13. He turned my mind around – Matteah Baim
14. I Got Lost In His Arms – Shirley Horn
15. I will take that ride – Betty Davis
16. Julia Dream – Pink Floyd
17. Ballad of Hank McCain – Mike Patton & John Zorn