Dienasgrāmata

Nesen internātā ievēroju, ka kāds censonis ir apkopojis 10 dziesmu sarakstu, kuras viņš vēlētos dzirdēt savās bērēs. Jā, izskatās, ka puisis ignorē vienkāršo patiesību no “Šurika piedzīvojumiem” – ... и в твоем доме будет играть музыка, но ты ее не услышишь. Viņu gan atvaino apstāklis, ka neviens tā īsti nezina, vai nelaiķis ko dzird vai arī viņš ir kurls kā prauls. Vispār ideja kaut ko vēlēties savas miršanas sakarā nav nekas unikāls. Piemēram, mana čoma Agra kundze gatavo īpašu mūzikas listi, ko viņa grib lai atskaņotu, guldot viņu kapā. Meitene ir intelektuāla – tāpēc tur ir tikai simfoniskā mūzika un tamlīdzīgas smalkas lietas. Man gan ir grūti iedomāties, ka pēc tam, kad es atņirgšos, atradīsies daudz līdzjutēju, kas varētu gribēt sērst. Bēres galu galā ir ārkārtīgi nepatīkams un garlaicīgs pasākums. Tomēr arī es nolēmu šai vēziskajai stundai gatavoties - atlasīju  savu listi mirstamās mūzikas. Es tikai ieteiktu to spēlēt mielasta laikā - pie kapa tas ir ļoti apgrūtinoš

Es aiz nav ko darīt filtrēju muzonu – meklēju albumus, kas būtu kandidāti manam TOP 100. Labākie tiek kandidātu listē, draņķi miskastē, bet atrodas vēl tādi, kurus ārā mest žēl, bet simtniekam arī neder. Kādu laiku man tie krājās, līdz nolēmu sacept no tiem izlasīti. Vēl vienu pēc ilgiem laikiem. Ilgi klausos atlasītās dziesmas, kas pavisam noteikti nav sliktas – vienkārši tās nav trāpījušās, kad man ir labs garīgais. Mēģinu saprast, kādam noskaņojumam tās atbilst, jo pēc pieredzes zinu, ka izlasītei ir vajadzīga ideja, kas to apvieno. Tās, kas ir veidotas bezmērķīgi, nav ilgdzīvotājas. Drīz tās tiek dzēstas, bet dziesmas sāk dzīvot nelaimīgu dzīvi. Citās izlasēs tās vairs netiek izmantotas, jo man atmiņā ir iezīmētas kā jau agrāk lietotas. Tas, ka izlasīte jau sen kā likvidēta, un dziesmas varētu atkal lietot, man prātā neturas. Tā prātoju, ko no šā var uzveidot, un, tā arī neko nesapratis, sāku atlasīt vienkārši balstoties uz acumirklīgām simpātijām. Nekas jēdzīgs neveidoj

Jebkurš jauns skatījums uz lietām ir interesants. Šis bija īpatnējs, bet neapšaubāmi noderīgs. Vienīgi, ņemot vērā manu nespēju spriest, kas mani ir piemeklējusi nu jau labu laiku, varbūt atlasītās lietas ir galīgi garām. Nu, tāda man acīmredzot karma. No iepriekš nedzirdētiem vai aizmirstiem esmu piefiksējis: Tim Hardin 1964 – This is Tim Hardin Dexys Midnight Runners – The Very Best of Beck 2014 – Morning Phase John Grant 2010 – Queen of Denmark Josh T. Pearson 2011 – Last of the Country Gentlemen Laura Marling 2013 – Once I Was An Eagle   15 Jackson Browne Laikam jau kārtējais robs izglītībā. Tas ir kā aņukā par čurāšanu gultā. Pēc psihiatra apmeklējuma vecis nepārstāj slapināties – toties tagad viņš ar to lepojas. Brauns smuki spēlē. Vispār šis tops laikam ir stipri vien amerikānisks. 16 Neil Young Ir atsevišķas izpētes objekts. 17 Bob Dylan Arī. 18 Joan Baez Kā baiss apstiprinājums pie (15); t.i. – komentāra beigām. 19 Janis Ian