1979
- В нашем споpтивном магазине вы можете купить всё для подводного плавания: гиpю, веpёвку, тазик с цементом...
Tuvojoties 70-to beigām mani ir pārņēmušas gandrīz pašnāvnieciskas jušanas – mūzika paliek arvien nebaudāmāka. Tomēr 1979-tais man vienmēr liksies savā veidā dižs kaut vai 3 albumu dēļ – The Wall, Breakfast in America un In Through the Out Door. Siena man liekas kaut kas ģeniāls, lai ko par to neteiktu citi. Salīdzinot to ar Dark Side of the Moon, sajūta ir līdzīga kā blakus noliekot Toma Veitsa Early Years un Rain Dogs vai bītlu Hard Day’s Night un Abbey Road. Ne jau agrākais ir slikts, cik vēlākais dziļāks un neapšaubāmi interesantāks. Kas attiecas uz Breakfast in America, tad nākas atkal pārkāpt savu apņemšanos nekritizēt 1001 autorus. Šis noteikti ir nozīmīgākais Supertramp darbs un, viens no izcilākajiem notikumiem mūzikā 70-to beigās. Tas, protams, nav tā kā ignorēt, piemēram, Dark Side of the Moon , bet tuvu tam. In Through the Out Door, varbūt arī nav labākais cepelīnu darbs, bet pēdējais leģendārajā sastāvā, un, ja salīdzina ar to, kam pievēršas 1001 šajā gadā, divas galvas pārāks. Ignorēt pēdējos divus albumus, bet Wall pieminēt tikai garām ejot, manuprāt, padara 1001 par samērā nožēlojamu un visumā neuzticamu informācijas avotu.
Citādāk, skatot 1979, man nāk prātā kāds O’Henri stāsts, kur bija aprakstīts, kā viens outlaw skaidro, ka pēc tam, kad viņa banda ieradusies pilsētā, tautas skaitītājiem esot pienākušas vieglas dienas. Acīmredzami mājiens ir uz to, ka nemaz tik daudz dzīvo pēc tam nav atlicis. Patlaban man izskatās, ka 70-to beigas ir ārkārtīgi viegli komentēt – klausāmas mūzikas tajā laikā praktiski nav.
0427. AC-DC - Highway to Hell [1979]
Salīdzinājumā ar pankroku – zelts!
0428. Sister Sledge - We Are Family [1979]
Nu, ir tāds pops, kas mani visai maz interesē. Tomēr mūzika paliek mūzika.
0430. The Germs - GI [1979]
Šos gribas bezkaislīgi un lakoniski noraksturot ar vienu vārdu – mēsls.
0431. The B-52's - The B-52's [1979]
Mjā, pagaidām bez pārmaiņām – nekā klausāma.
0432. Holger Czukay - Movies [1979]
Mazākais, interesanti.
0433. The Police - Reggatta de Blanc [1979]
Toreiz man nepatika, bet tagad liekas gluži ok.
0434. The Fall - Live At The Witch Trials [1979]
Pankroks tas varbūt arī nav, bet crap gan pilnīgi noteikti (priekš manis, saprotams).
0435. Talking Heads - Fear of Music [1979]
Diemžēl galīgi garām.
0436. Joy Division - Unknown Pleasures [1979]
Klausoties 70-to beigu mūziku, visumā pārsteidz infantilisms, kāds tajā saklausāms. Ar to es domāju šausmīgi primitīvo izpildījumu. Izpildītāju vokālās kvalitātes negribas pat pieminēt – skan vienkārši nožēlojami. Tas kontrastē ar tehnisko līdzekļu arsenāla relatīvu pilnīgumu.
0437. Chic - Risque [1979]
Ir ļoti grūti komentēt mūzikas kvalitāti, ja stils orgāniski riebjas.
0438. The Undertones - The Undertones [1979]
Un tas ir neatkarīgi vai tas ir disko vai pankroks.
0439. The Clash - London Calling [1979]
Izskatās, ka arī panki var iemācīties spēlēt muzonu. Es to saku ne jau tāpēc, ka šis Clash albums man dikti patiktu, bet vienlaikus ir jāatzīst, ka mākslinieciski viņi ir neapšaubāmi auguši.
0440. Japan - Quiet Life [1979]
Klausos tālāk. Nezinu kāpēc atceros kādā grāmatā rakstīto: „vai nav vienalga no kā labāk mirt – no mēra vai no holeras?”. Iespējams, tas labāk ilustrē manu komentu pie (438) un Quiet Life. Japan man galīgi neiet iekšā, bet viņi tomēr atstāj iespaidu, ka kaut ko ir gribējuši panākt.
0441. Marianne Faithfull - Broken English [1979]
Lāsma bija izrakstījuse vienu Feitfulas disku no štatiem, bet pēc tam atdeva to man, jo viņai tas nepatika. Varu piekrist, ka tur Mariannas balss un maniere skan kā sagurusi un ir depresīva. Broken English man visumā labi iet iekšā. Iemesls gan tam, iespējams, ir jāmeklē salīdzinājumā ar citām lietām, kas tikko dzirdētas. Balāde par Lūsiju Džordanu liekas rakstīta tieši viņai. Darba Klases Varonis skan pavisam savādāk kā Džona oriģinālversijā, bet neapšaubāmi interesanti.
Jebkurā gadījumā patīkami, ka atrodas kaut kas, ko var pievienot folderim M2.
0442. The Slits - Cut [1979]
Atraktīva fočene.
0443. Elvis Costello - Armed Forces [1979]
Nu, tā – ne pārāk.
0444. Neil Young - Rust Never Sleeps [1979]
Rock’n’roll can never die
Kādreiz uzrakstīšu, ko es domāju par šo. Steiga te būtu nevietā. Vienīgais, ko varu pateikt tūlīt pēc noklausīšanās – es jūtos lieliski.
0445. Gang of Four - Entertainment! [1979]
Garām.
0446. Cheap Trick- At Budokan [1979]
Quite cheap. Lai gan – tik briesmīgi slikti jau arī nav.
0447. Fleetwood Mac - Tusk [1979]
Melodisks, bet, diemžēl, brīžiem visai apnicīgs.
0448. Pink Floyd - The Wall [1979]
Classique.
0449. Public Image Ltd - Metal Box [1979]
Ar šiem nekas nav mainījies.
0450. Michael Jackson - Off the Wall [1979]
Negribu nevienu aizvainot, bet Džeksonu es nekad neesmu uzskatījis par kaut ko tādu, kas būtu jāklausās.
0451. The Damned - Machine Gun Etiquette [1979]
Mjā...
0452. Gary Numan - Pleasure Principle [1979]
Cik nepatīkami!
0453. The Specials - The Specials [1979]
Bērnu rīts.
Komentāri
Ierakstīt komentāru