Dienasgrāmata

Ja pasaulē fani dalās bītlu un stones piekritējos, tad Latvijā šāds mačs ir starp Paulu un ImKu. Jāatzīstas, ka manai uzmanībai šī sacensība paslīdēja garām, jo Paulu, kā jau Establishment pārstāvi, es centos ignorēt, kamēr Kalniņa klātbūtni mūzikā es gandrīz nesamanīju. Un kā gan to samanīt? Ja nu vienīgi, kad kādā kompānijā dziedāja “Polš, ar ko tu sāksies? Sācies ar klusu vārdu...” Bet ar to, protams, nebija gana. Bija gan dzirdēts, ka ir aizliegtas filmas un teātra izrādes, kur skan “Četri balti krekli” un “Nāc uz manām trepēm spēlēties”, tomēr tas viss bija dikti fragmentāri. Mūzikā tajā laikā valdīja R.Pauls. Viņš noteica, ko ierakstīt un ko ne. Ja kāds alka panākumu, t.i., ierakstīties, tad viņam bija tikai viens ceļš – jāspēlē kopā ar Paulu. Tad Latvijas publika spiedza no sajūsmas, ka Pauls jau atkal ir atklājis jaunu talantu, bet es pie sevis norūcu, ka vēl vieni ir pārdevušies. Protams, Imants Kalniņš un Menuets šādu ceļu negāja, un vienmēr palika kaut kur dziļi pagrīdē (

Pirms pāris gadiem rītā, kad bijām nolēmuši doties ceļojumā uz Rumāniju (Ingrīda bija pat sapirkusi končas trūcīgajiem rumāņu bērniem), mēs kaut kur pie leišu robežām pārdomājām, un Rumānijas vietā devāmies uz Horvātiju. Galu, galā – kāda starpība? Virziens taču aptuveni tas pats. Kopš tās reizes tik krāšņi pamainīt savus nodomus mums vairs nav paveicies, jo ceļot parasti sanāk ar lidmašīnām, kurām jebkāda “fleksibilitāte” ir sveša – tā var izpildīties tikai tad, ja ceļā dodamies ar auto. Šorīt mēs pārdomājām un tā vietā, lai dotos makšķerēt kaut kur pie Limbažiem, izvēlējāmies Kārsavu. Šoreiz ideja bija mana. Es neskaitāmas reizes esmu bijis Krāslavā, bet Kārsavā – ne reizi. Fonētiski abas vietas ir tik līdzīgas, ka man šķita, ka šī netaisnība, t.i., netaisnā izturēšanās pret Kārsavu ir jāmaina. Sacīts – darīts. Dodamies Kārsavas virzienā. Vispār mums patīk braukt ar auto, kur acis vien rāda. Mazliet skumji pašķielēju uz makšķerēm, kuras ir mums līdzi, jo visticamāk tās netiks