Ain't no way – Beth Hart & Joe Bonamassa

Stop trying to be

Someone you're not

Kādu laiku biju atstājis novārtā savas izlases. Tad kādā psiholoģiskā brīdī man sāka likties, ka man vairs nav ko klausīties. Man gan kompis bezmaz plīst no failiem, bet viss ir noriebies. Soļojot pa 70-tajiem uz priekšu, mp3 faili vairojas bezmaz kā zināmajā dziesmā – ...and every day the paper boy brings more, t.i. ar katru apskatīto gadu mūzikas paliek arvien vairāk. Plus vēl viens otrs gabals, ko samakšķerēju pa malām. Tomēr ko klausīties nav, jo viss ir apnicis.

Nu, tā nav kārtība. Nolemju likvidēt folderi Miskaste (tajā mājo visi agrāk neizmantotie faili) kā sugu. 70-to gadu gabali krājas jau citā miskastē – M2.

Ķeros pie lietas – man ir jāsašķiro kādi 1000 gabali, kas reiz ir izgājuši sākotnējās atlases sietu. Sākot ar kaut kādām kripatām no Klāsa 101, tad 1001 līdz 1970, un vēl kaut kādi draņķi. Sortējot pirmais folderis tradicionāli ir Strange – pasaulē ir bezgala daudz lietu, kuras var novietot zem šā ietilpīgā nosaukuma. Ja gadās kaut kas īsti lustīgs, metu pie Feelin’ Groovy vai This Town Ain't Big Enough For Both of Us – tie ir divi projekti, ko, laikam, nepabeigšu nekad.

Pa burzmu pēc kādas meitenes ieteikuma esmu savācis Endrjū Bērda gabalus – daži no tiem liekas tik viegli – bezmaz gaistoši – ka ieviešu vēl folderi Light. Varbūt, ka tiešām sanāk arī projekts? Drīz saprotu, ka arī Light no Light var atšķirties, un tāpēc vienu no tiem pārsaucu par Dreams – sapņi taču arī var būt viegli. Saprotams, ja neuznāk murdziņš...

Jā, aizmirsu pateikt, ka smago galu apkopoju zem kodētā nosaukuma Play It Loud!, blūzus un džezu novietoju atsevišķi, bet, ja patrāpās galīgi ne šādi, ne tādi, tad izdomāju tiem īpašu otstoiņiku zem nosaukuma Hipujķe?

Sajūtos, ka īstens sistēmtehniķis, kā tas, cita starpā, ir rakstīts manā augstskolas diplomā. Protams, ka prieka no tā visa ir maz. Kad beidzot viss ir salikts pa plauktiņiem, gudroju, ar ko lai iesāk. Nolemju, ka Dreams ir formāli visgatavākais, jo failu ir ap 140, t.i. normāla atlase no kā kaut ko var veidot.

Pēc ilgām un mokošām šaubām, izmetot no sapņiem Martiju Robinsu, kas tur bija ievilcis šādus tādus country pārstāvjus, upurējot praktiski visus francūžus, rezultāts ir šāds:

1. Ain't No Way – Beth Hart & Joe Bonamassa
2. Heard Them Stirring – Fleet Foxes
3. Draft Morning – The Byrds
4. Heard Somebody Say – Devendra Banhart
5. Armchairs – Andrew Bird
6.  Phantasmagoria In Two – Tim Buckley
7. Run to me – Rachelle Ferrell
8. Man In A Shed – Nick Drake
9. Night Train – Louis Prima
10. Tryin' To Get To You – Elvis Presley
11. Sweet Cocaine – Fred Neil
12. Tonight Will Be Fine – Leonard Cohen
13. Where Are You Tonight – Cowboy Junkies
14. Puff, The Magic Dragon – Pink Martini & Saori Yuki
15. Je suis un voyageur – Alain Souchon
16. Samba Pa Ti – Santana
17. A Poem on the Underground Wall – S&G
18. Pompeii Am Götterdämmerung – The Flaming Lips