1975

- Что заставляет Вас напиваться?

- Ничего не заставляет. Я - доброволец.

Kas cilvēkam ir visgrūtākais? Kāda mana radiniece FB-ā citēja Oskaru Vaildu, ka darīt neko esot visgrūtākā lieta pasaulē. Es nepakautrējos nokomentēt, ka tas ir mans mīļākais sporta veids, un neprasa no manis nekādu īpašu piepūli – man tas sanāk orgāniski un dabīgi. Te neviļus nāk prātā Džeroma 3 vīri laivā, kur galvenais varonis atzīstas, ka viņš ļoti mīl darbu – viņš stundām ilgi var skatīties, kā citi strādā. Jāatzīstas, ka man arī piemīt šāda vājība. Es esmu gatavs pat iet tālāk un laiku pa laikam atgādināt, lai strādā čaklāk tipa – beri po boļše, kidaj po daļše. Jo galu galā kā JŪS strādāsiet, tā MĒS dzīvosim – kā sen atpakaļ Jaungada uzrunā teica Mākoņtēvs (tobrīd gan vēl tikai Ulbrokas Betmens).

Kaut kā iebraucu purvā ar šām filozofiskajām atklāsmēm. Gribēju vienkārši pateikt, ka man ir palicis ārkārtīgi grūti šķirot mūziku, jo es vairs nezinu, kas es esmu šajā pasaulē, kas man tā īsteni patīk, par ko stāvu un krītu, bet par ko nē. Jūtos apmaldījies un apjucis. Ar nostalģiju atceros savus tīņa gadus, kad es skaidri zināju, ka elektriskās ģitāras – tas ir labi, bet viss pārējais – slikti. Šausmīgi vienkārši, un, galvenais, pārliecinoši.

Turpretī tagad mani vajā visdažādākās šaubas, manas simpātijas var mainīties burtiski pa stundām atkarībā no Saules augstuma vai citām tikpat „paliekošām” vērtībām. Ļaunākais ir tas, ka es savas domas dažkārt piefiksēju šajā blogā, un vēlāk man atliek vien pabrīnīties par vienu otru lietu, kas šeit ir pateikta. Tomēr visvairāk man ir žēl vecās un pārbaudītās vērtību sistēmas, kad viss bija tik skaidrs.

Zināms, pilnīgi bez jelkādam pārmaiņām tajā sistēmā jau viss arī nebija. Saulainajā bērnībā, kad es sāku klausīties muzonu, man dikti patika lustīgi rokenroli. Vēlāk piepulcējās hārdroks, glemroks, progroks un visādi citādi roki. Tāds es arī biju ap 1975. gadu, ko skatu tagad. 1001 uzskaitījumā, zināms, gandrīz nav nekā no tā, kas mani kratīja ap to laiku. No maniem tā laika favorītiem saglabājušies tikai Led Zeppelin, Pink Floyd un Queen.

Labi, kā ir – tā ir. Nav ko vilkt garumā.

0326. Gram Parsons - Grievous Angel [1975]

Country Vulgaris. Brīžam liekas kā 60-to atrauga (I Can't Dance). Komiski, ka šajā pašā gadā arī Nazareth ierakstīja Love Hurts – tāpat kā šamie. Daudz veiksmīgāk, bet 1001 tā vis neliekas.

0327. Brian Eno - Another Green World [1975]

Droši vien, ka kaut kas cool-s, bet mani tas viss maz interesē. Vispār šeit jautājums varētu būt par instrumentālo mūziku kā sugu. Tomēr, nē. Drīzāk par smuko fona mūziku un elegantiem trokšņiem. Brīžiem tas liekas pat interesanti, bet dienas beigās saproti, ka gribas kaut ko ar „miesu un asinīm”, nevis bezgalīgu fonu un harmoniju plūdumu dažādotu ar visvisādiem specefektiem. Protams, var iedomāties filmu, kurā galvenais varonis(-ne), šās mūzikas iedvesmots rada nemirstīgu mākslu, bet dzīve jau nav siņematografs – šādai ainai ticēšu tikai tad, kad pats būšu to redzējis.

0328. The Dictators - Go Girl Crazy [1975]

Liekas, ka pankroks tuvojas. Es vienmēr apbrīnošu... ne jau pankroku – to es nevaru ciest (ar retiem izņēmumiem), bet gan cilvēkus, kuri spēj to paciest.

0329. Neu - Neu! 75 [1975]

Sākumā mūzika man liekas šausmīgi svaiga un patīkama. Vēlāk vairs ne tik ļoti.

0330. Led Zeppelin - Physical Graffiti [1975]

Classique

0331. Keith Jarrett - The K”ln Concert [1975]

Rojālis

0332. Aerosmith - Toys In The Attic  [1975]

Aerosmith it kā nav sliktāki par cepelīniem, purpļiem vai sabbath, bet man kaut kā neiet iekšā. Ne 70-tajos, ne tagad.

0333. David Bowie - Young Americans [1975]

Nēģerisks Bovijs? Interesanti. Komiski kā Bovijs nopūlas ar Across The Universe. To klausoties, nāk prātā vārdi, ko viens dižs muziķis (diemžēl) veltīja kādam citam –  the sound you make is muzak to my ears. Tomēr visā visumā šķiet Bovijs soulu izprot labāk kā roku. Tomēr visvairāk var apbrīnot viņa spējas saost wind of changes mūzikā, kas neglābjami tuvojas.

0334. Marcus Garvey - Burning Spear [1975]

Regejs, bet cik labi iet iekšā!

0335. Bruce Springsteen - Born To Run [1975]

Simpātisks

0336. Emmylou Harris - Pieces Of The Sky [1975]

Country vulgaris

0338. Joni Mitchell - The Hissing Of Summer Lawns [1975]

Joprojām nespēju pietuvoties Mičelas mūzikai. Varbūt kādreiz...

0339. Tom Waits - Nighthawks At The Diner [1975]

Bērnībā man bija zināms kāds diezgan izlutināts rada gabals. Reiz viņam trīs tantes mēģināja iesolīt ko ēdamu. Ilgāka labumu uzskaitījuma beigās, viena no tantēm attapās uzjautāt: „Cīsiņ-desiņ ēdīsi?”. „Ko tu agrāk neteici?”, nosodoši atrauca Pēterītis (tā sauca to ērmu).

Vot tā! Heart of the Saturday Night jau sen kā iznācis, bet 1001 par Onkuli Tomu vēl ne bū, ne bē. We're talking about unchecked aggression here...

0340. Rahul Dev Burman – Shalimar [1975]

Kurš vēl atceras, kā bastoja stundas Padlatvijā? Gadījumā, ja tu netēlo slimu govi un nevārties pagultu, agri no rīta tu it kā saposies uz šulli kā parasts, bet patiesībā tavs ceļš ved uz kino. Parasti visi Rīgas bastotāji satikās tur. Lai gan kinoteātru Padlatvijā bija ap 40, jēdzīgu filmu tajos nekad nebija vairāk par vienu vai divām. Nereti tā pate bija indiešu, kura ilga, mazākais, 3 stundas, jo bez action filmā vēl bija bezgala daudz dziedāšanas un dejošanas – nu, vienkārši nesamērīgos apjomos.

Klausos šo indieti, un domās esmu atgriezies tajos laimīgajos (vai ne tik ļoti) gados. Pārākais muzons, tikai ne priekš visiem, t.i. ne priekš manis.

0341. Neil Young - Tonight's The Night [1975]

Nu jau kā vecs paziņa. Šausmīgi patīk titulgabals (abas versijas).

0342. Bob Dylan - Blood On The Tracks [1975]

Foršs disks. Jāatzīstas, ka man tas bija kaut kā „pazudis tulkojumā”, jo nevienu dziesmu no tā neatceros. Dīvaini.

0343. Patti Smith - Horses [1975]

Agrāk man par tādu nekas nebija zināms. Klausos – liekas forši.

0344. Pink Floyd - Wish You Were Here [1975]

Classique.

0345. Queen - A Night At The Opera [1975]

Classique.

0346. Willie Nelson - Red Headed Stranger [1975]

Nu, tāds viņš ir – starp folku un kantrī. Nekad neesmu tā īsti par viņu fanojis, lai arī tieši riebīgs jau arī nav.

0347. Earth Wind and Fire - Thats The Way of the World [1975]

Nu, normāls soul albums.

0348. Curtis Mayfield - There's No Place Like America Today [1975]

Nu, šis man labāk iet iekšā par Superfly. Nāk prātā frāze no Bolana: I get hooked everytime the writer talks to me like a friend. Ja noliek dziedātāju rakstnieka vietā, tad sapratīsiet, kā es jūtos, klausoties šo Kērtisa albumu.

0349. Tom Petty & The Heartbreaker [1975]

Kaut kā ne pārāk. Lai arī nekas slikts. Varbūt pie vainas noskaņojums?

0350. The Modern Lovers - The Modern Lovers [1975]

Garām.