Dienasgrāmata

Mani visu laiku nepamet sajūta, ka tūlīt, tūlīt notiks kaut kas slikts. Vai nu es palikšu bez darba, t.i., iztikas līdzekļiem, vai arī ASV par prezidentu izvēlēsies Trampu, kas likvidēs NATO un draudzēsies ar Putinu. Tad Latvijas dienas ir skaitītas. Bet varbūt sāksies bruņots konflikts starp ASV un Ķīnu, un WW3 ies vaļā. Protams, var notikt kaut kas daudzkārt vienkāršāks – kāds bruņots terorists par savu mērķi var izvēlēties Rīgu. Nezinu, kas manī uzdzen šādu “optimismu”, bet šādas domas man klīst pa galvu, un es jūtos nelaimīgs, kā lai to pareizāk pasaka, kaut kā “uz priekšu” vai in advance , kā tagad saka latvieši. Domās izvērtēju savu dzīvi. Ne jau kaut kādu tur summary par visu, kas ar mani ir noticis, bet gan tādu kā plusu un mīnusu bilanci. Plusu vai pozitīvu brīžu man ir bijuši neparasti daudz. Pieņemot, ka kaut kādā psiholoģiskā brīdī visam ir jābeidzas pa nullēm, tad tagad es uz savu dzīvi skatos kā nodzīvotu. Nav nekā tāda, kā dēļ būtu vērts gribēt vilkt diži tālāk. G

0548. Abdullah Ibrahim - Water from an Ancient Well Jā, 1001 mēdz tā izšaut – kādu laiku ne locekļa nav, un tieši tad, kad esi atmetis jau jel kādas cerības, parādās visnotaļ klausāma mūzika. Džezs nevaid miris! Albums ir labs tieši tādiem kā es, kas džeza pasaulē uzturas „uz putna tiesībām”. Izsmalcinātiem žanra cienītājiem, iespējams, šis ir nedaudz par primitīvu, bet man pašā laikā. Dīvaini ir tas, ka dažkārt pieķeru sevi pie domas, gribētu mazākais uz kādu laiku pārcelties uz džeza pasauli vispār. Visus šo laiku es nolieku džezu nolieku pa rokai, un man šīs mūzikas patlaban ir nemaņā daudz. Klausos es to salīdzinoši maz – tikai tās nieka trīs izlasītes, ko esmu pa burzmu saploģījis . Albumus pavisam reti. Tomēr nekad nav par vēlu sākt. Paskatīsimies. 0549 A-ha Hunting high and low Titulgabals tiešām simpātisks. Savādāk dīvaina atmiņu atrauga no Ermanbrika ziedu laikiem. 0551 Dire Straits - Brothers in Arms Nav grūti iedomāties, ka šis man patīk – ģitāra un Nofler