1974

А теперь начинаем зарядку для ума. Наденьте наушники и вставьте провод в розетку...

Man šis gads liekas izcils ar to kaifīgi dinamisko mūziku, ko spēlēja vairākas grupas – Queen, Sparks un 10cc. Pat Supertramp un Roxy Music skanējumā var atrast kaut ko no šā stiliņa. Diemžēl nekādu turpinājumu tas neieguva, un drīz vien izčākstēja. Jāmāk priecāties par mazumiņu vai arī „Pieticība rotā!”, kā saka Krišs.

0301. Brian Eno - Here Come The Warm Jets [1974]

Nekad neesmu īpaši Eno klausījies – viņš vienmēr ir licies pārāk intelektuāls priekš manis. Bez tam es parasti neesmu pievērsis īpašu uzmanību soundam – ar retiem izņēmumiem. Tomēr šis man patīk – pat nosacīti crazy lietas (74-tajā tās noteikti par tādām tika uzskatītas) man tīri labi iet iekšā. Pat skaidrā prātā.

0302. Bad Company - Bad Company [1974]

Spilgts piemērs manā dzīvē, kad pārmēru sakāpinātas ekspektācijas var sagandēt uztveri kā rezultātā jāpiedzīvo vilšanās. Patiesībā vienkārši simpātisks albums, bet man to 1974-tajā centās iepārdot kā ģeniālu. Tā, ģenialitāti meklējot, Bad Co kādu laiku palika priekš manis nesaprasti.

0303. Genesis - The Lamb Lies Down On Broadway [1974]

Pati koceptalbumu ideja kā suga man patīk, bet progroks – kā lai to pasaka – ne vienmēr mani aizrauj. Izpildījuma kvalitātei ir jābūt ļoti augstai, un šeit daudziem ir problēmas. Nereti grupas tikai instrumentāli ir ļoti stipras, bet vokāli – diezgan viduvējas. Nepietiek taču, ka gabals tiek vienkārši pareizi izdziedāts – ir jābūt kaut kam īpašam, kas to padara kaifīgu. Daudziem vokālā daļa ir visnotaļ plakana.

Cita lieta ir tēmas dziļums – vai mūziķiem tiešām ir ko pateikt publikai? Te vienmēr nāk prātā Votersa albumi – no koncepcijas viedokļa un tēmas pasniegšanas veida tie ir nevainojami. Diemžēl daudzi spēlē sarežģīti tikai tāpēc, ka viņiem gribas izrādīties. Re, kā mēs protam, citi, lūk, tā nespēj. Jautājums, kāda suņa pēc viņi tā nomokās un vai tas palīdz atklāt tēmas dziļumu, nereti paliek kaut kur otrajā plāksnē.

Var jau būt, ka esmu pārāk piekasīgs, bet, manuprāt, ja iztrūkst kaut viena no sastāvdaļām (izpildījums, vokāls vai tēmas dziļums), tad rezultāts galīgi sūkā – progroks ir ambiciozu vīru sporta veids.

Genesis vokālajam varējumam domāju, ka neviens daudz nepiekasīsies, jo Gabriels un Kolinss – tie ir vārdi, kas īpašus komentārus neprasa. Pati mūzika? Man tā patīk – atturīgi  mierīga. Tomēr tā prasa speciālu uzmanību – ir nepieciešams laiks, lai to klausītos, bet kam mūsdienās tas ira?

0304. Shuggie Otis - Inspiration Information [1974]

Šis albums ir tajā dīvainajā stiliņā ar ko salīdzinoši bieži iznāk sastapties 70-to vidū un otrajā pusē. It kā nepretencioza, silta skaņa, kas nesteidzīgi piepilda telpu. Galvenais, kas tai pietrūkst, no man viedokļa, ir oriģinalitāte un spilgtums. Tādu mūziku var baudīt tonnām, un tā vienmēr būs tev kā pīlei ūdens – notecēs neatstājot uz tevis nekādu pēdu.

0305. Stevie Wonder - Fulfillingness' First Finale [1974]

Apmēram tas pats, kas (304) + nedaudz nēģeriskuma, t.i. soula, ja mēģinu to klasificēt.

0306. Eric Clapton - 461 Ocean Boulevard [1974]

Kleptona ģitārā (atšķirībā no viņa balss) liekas spēšu klausīties mūžīgi. „Mīkstais” veids kā viņš spēlē blūzu ir vienkārši baudīgs. Plus vēl tās el. ērģeles, kas man vienādiņ’ ir patikušas.

0307. Kraftwerk - Autobahn [1974]

Elektronika nav mans sporta veids. Lai gan kādreiz uz šo jautājumu es atbildēju pārliecinošāk.

0308. Van Morrison - It's Too Late to Stop Now [1974]

Kaut kas no tā paša plaukta, kas (304) un (305). Ir savas atšķirības, saprotams, bet visumā ap to.

0309. Joni Mitchell - Court & Spark [1974]

Nu, tāda viņa ir. Noteikti patīk daudziem.

0310. Queen - Queen II [1974]

Classique

0311. Roxy Music - Country Life [1974]

Kādreiz augstskolā, kad negribējām mācīties, mēs dažkārt „ņēmām pasniedzējus uz izturību” – t.i. pieteicāmies tik reižu atbildēt, ka pasniedzējam vienkārši noriebāmies ar savu trulo neatlaidību, un viņš, lai tiktu no mums vaļā, bija spiests ierakstīt mums grāmatiņā „Ieskaitīts”. Tas bija vienīgais veids, kā tikt no mums vaļā.

Country Life – ieskaitīts. Tad jau redzēs, kādas būs šo gabalu šances, kad veidošu izlases.

0312. Tangerine Dream - Phaedra [1974]

Elektronika

0313. Sparks - Kimono My House [1974]

Kādreiz dikti patika šī dzīvsudrabam līdzīgā mūzika, bet tad tā noslīka kaut kur disko okeānā. Vai tā kaut kur pēc tam iznira – tas man nav zināms. This Town Ain't Big Enough for the Both of Us un Amateur Hour – nu, baigais mīļums!

0314. Supertramp - Crime Of The Century [1974]

Supertramp sakarā es vienmēr esmu bijis tā sakoncentrējies uz Amērikas Brokastīm, ka citus viņu albumus, es kaut kā biju palaidis gar ausīm. Crime of the Century liekas tipiski labais!

0315. Richard Thompson & Linda - I Want to See the Bright Lights Tonight [1974]

Ne ko tādu agrāk nebiju dzirdējis. Foršs. Vispār sāk likties, ka no folka puses man ir visvieglāk piekļūt.

0316. Gil Scott-Heron & Brian Jackson - Winter In America [1974]

Tiešām interesants.

0317. Queen - Sheer Heart Attack [1974]

Classique

0318. 10CC - Sheet Music [1974]

Izdzirdot The Wall Street Shuffle uzreiz visas čakriņas ir vaļā! Arī Hotel – tas ir tāds kaifs! 10cc vienmēr man ir licies mazliet radniecīgi Sparks un agrīnajiem Queen.

Let's buy a hotel

Let's get a yacht

We'll get a golden island

In the sun made of coconut

0319. Neil Young - On The Beach [1974]

Mūzika ir cool-a, bet, kad sāc klausīties vārdus, grūti iedomāties ko nomācošāku. Šobrīd šis man liekas labākais Janga albums.

0320. George Jones - The Grand Tour [1974]

It kā prasts kantrī šlāgeris, bet kaut kā forši skan. Liekas, ka šis puisis tiešām jūt mūziku. Tomēr nav īsti priekš manis. Texans gan, droši vien, šo dzirdot, aiz laimes vairs nespētu saturēt urīnu.

0321. Gene Clark - No Other [1974]

Tagad visu laiku tādi vien būs?

0322. Steely Dan - Pretzel Logic [1974]

Laikam tomēr neesmu džezroka fans.

0323. Randy Newman - Good Old Boys [1974]

Gluži negaidot atrodu Guilty oriģinālversiju.

Yes baby I been drinkin'

And I shouldn't come by I know

But I found myself in trouble

And I had nowhere else to go

Ātri salīdzinu oriģinālo, Nazareth, Joe Cocker un Bonnie Raitt versijas, un uzvarētājs ir... Rendijs, bet nevis ar oriģinālversiju no šā diska, bet ar to kā viņš to izpilda dzīvajā Roterdamā 1979. gadā (tikai rojālis un balss). Savādāk es priekšroku dotu Makafertijam.

0324. Bob Marley & The Wailers - Natty Dread [1974]

Būšu pie Mārleja tā pieradis, ka būs jāčakarē no plaukta ārā tas sīžu komplekts un jāklausās.

0325. Robert Wyatt - Rock Bottom [1974]

Interesants. Pie tā arī paliksim. Vienīgi nevaru apgalvot, ka vēlos to klausīties.