Aquarela Do Brasil – Caetano Veloso

Brasil, samba que dá

Bamboleio, que faz gingar

O Brasil do meu amor

Terra de Nosso Senhor...

Visu vasaru nenotika vīna degustācijas, un man to pietrūka. Es neesmu nekāds vīnu specs, zinātājs vai kas tamlīdzīgs. Man vienkārši dikti patīk nedēļu nobeigt pie vīna glāzes ja ne tieši draugu tad vismaz patīkamu cilvēku kompānijā, kur var patriekt par visādiem niekiem un pagaršot vīnu. Kā jau teicu, mana interese par šo dzērienu ir visai pavirša. Man patīk visi rituāli saistībā ar to, sākot ar etiķetes pētīšanu un beidzot ar vīna saskalošanu glāzē un pailgu tā žļembāšana pa muti, cerot sagaršot kaut ko no tā, ko tur stāsta Jānis vai kas nu tur prezentē tajā vakarā. Nereti sanāk dzirdēt arī dažādas sāgas, ko nu kurš vīndaris gribējis panākt, kādos apstākļos konkrētais vīns darīts, utt. un tjpr. Foršāk, protams, ir dzert vīnu vietā, kur tas tiek iegūts, jo tad liekas, ka tā var saprast zemes raksturu, kas viss ir it kā sakoncentrēts sarkanajā, reibinošajā dzērienā gluži kā vasaras ziedi medū, bet arī šādi nav nekādas vainas.

Viena lieta, kam cilvēki Vīna Pieturā nekad nepievērš uzmanību, ir mūzika. Jānis liek to tādu klusinātu, neuzbāzīgu – nu gluži kā smalku, izturētu vīnu. Es iepriekš teicu, ka man patīk tērzēt ar pārējiem degustācijas dalībniekiem. Laikam jau samelojos. Manai kundzei gan tas iet pie sirds, bet man drīzāk patīk vienkārši gremdēties šajā gaisotnē ar glāzi rokā, un laiski prātot, cik jauki, ka priekšā ir brīvdienas vai arī, kādu vīnu vēl varētu pagaršot un tml. Tērzēšana nav mans dabiskais dvēseles stāvoklis. Es labāk klausos mūziku, jo – kā jau teicu – Jānim tā ir lieliska.

Arī pagājušo piektdienu, kad pēc vasaras pārtraukuma beidzot atkal degustējam, skan kas riktīgi labs – pārsvarā Bossa Nova, bet, kad es nenociešos un skaļi pasaku, ka mūzika ir lieliska, Inese ar savu iPhone nopeilē, kas tajā mirklī tur skan. Tas izrādās Vinicio Caposella – kāds itālis, es konstatēju mājās. Cerot, ka esmu uzgājis kaut ko riktīgi labu, es ātri savācu šī mūziķa gabalus un klausos. Nu, tā – daži ir ok, bet visumā tā ir vilšanās, jo dziedātājs pārāk bieži atmet smalko, džezisko skanējumu, un tā vietā rauj vaļā kaut kā pārāk brutāli un prasti.

Nuja, nav man palaimējies. Tomēr, būdams uz „Jāņa viļņa”, meklēju tālāk Bossa Nova. Savācu tiešām labu strēķīti gabalu, un pat izvairoties no lietām, kuras esmu jau agrāk apspēlējis izlasītē Samba de Uma Nota So, mūzikas man pietiek atliektiem galiem.

1. Aquarela Do Brasil – Caetano Veloso;
2. Chiclete com banāna – Gilberto Gil;
3. Chorou, chorou – Joao Donato;
4. Leske – Note Manouche;
5. Oh Samba Lee – Steeve Laffont;
6. Aos pes da cruz – Joao Gilberto;
7. Espuma Congelada – Erasmo Carlos;
8. 20 Anos Blue – Elis Regina;
9. Acabou Chorare – Novos Baianos;
10. After Youve Gone – Romane & Stochelo Rosenberg;
11. All'1.35 circa – Vinicio Capossela;
12. Antsela – Tchavolo Schmitt;
13. Dorado Swing – Dorado Schmitt, Babik Reinhardt;
14. A Ra – Gal Costa;
15. Coisa nº 8 – Moacir Santos;
16. Cordao – Chico Buarque;
17. Danca da Solidao – Marisa Monte;
18. A Felicidade – Tom Ze;
19. Aguas de Marco – Elis Regina & Tom Jobim.