Rozīt mana nātru dārzā – R. Pauls

Kas jums no skaistuma tiek, tiek?

Kāds jums no lepnuma, kāds jums labums?

Ja reiz jums sievietēm nav, 
Ja reiz jums sievietēm nav

Lemts izprast vīrieša dabu. 

Es aiz nav ko darīt Ģimjgrāmatā lieku visādas glupības – tajā skaitā Mārim piespēlēju linku par rozēm, kas pārvēršas nātrēs, jo viņš te šķendējas, ka FB ir parādījušās pārāk daudz bilžu ar ziediem. Must be different Facebook – man nekā tāda te nav. Laikam jau nav arī vairs tie īstie gadi.

Mana kundze padzirdējuse slaveno frāzi „nav lemts izprast vīrieša dabu” prasa, vai es par to rakstu. Vispār jau nē, bet varu arī par to. Man garastāvoklis ir tik pofigistisks, cik vien tas ir iespējams – grimstu arvien dziļāk monopenisuālijā.

Njā, ja jāraksta par vīrieša dabu, tad te var būt problēmas. Lieta tāda, ka es ilgi sevi nespēju identificēt ar šo vārdu. Ne jau tāpēc, ka man būtu kāda netradicionāla orientācija – I love the babes, don't get me wrong. Vienkārši, ja, piemēram, stāvot rindā, kāds teica „lūk, aiz tā vīrieša” rādot manā virzienā, es allaž paskatījos pār plecu, lai redzētu par kuru vīrieti te ir runa. Puika man vienmēr likās precīzāks apzīmējums. Protams, ne jau visu mūžu tā. Aptuveni 45 gadu vecumā, es pēkšņi sajutos pieaudzis, bet atkal ne klasiskajā vīrieša izpratnē, ka līdz 40 gadiem vīrietis tikai attīstās, bet pēc tam iestājas ilgstošs briedums. Drīzāk mani pārņēma sajūtas – „cik tad daudz man vairs atlicis”, vai arī „manos gados”. Cita starpā, tie joprojām ir mani iemīļotākie izteicieni, kurus es reti lietoju vietā, toties jo biežāk nevietā.

Bet vīrieša daba? Visupirms jau vīrietis ir tramīgs. Ar to es nedomāju bailīgs – es pats gan tāds esmu. Es drīzāk teiktu, ka vīrietība baidās nokļūt jebkādos slazdos vai sapīties saistībās. Sagūstīts vīrietis, kurš ir iebraucis laimīgā laulības ostā, un stumj bērnu ratiņus ar sejas izteiksmi „velc, vilciņ, velc, kam nokodi kumeliņu” vairs jau nav nekāds īsts vīrietis. Tas ir kā lauva krātiņā. Zināms, zvēru karalis nebrīvē dzīvo nesalīdzināmi ilgāk kā savvaļā, bet vai tad, sēžot krātiņā, var pretendēt uz džungļu valdnieka troni? Bet tajā uzkāpj tikai īsts vīrietis.

Jūtu, ka tā rakstot, palieku arvien stulbāks. Pirms esmu nonācis tik tālu, ka īstam vīrietim tas verķis nekad nenolaižas, labāk beigšu, bet savas domas ilustrācijai pastāstīšu vecu aņuku par tematu. Dzīvoja viens onkulītis, kas bija tas par ko viss stāsts šeit – nu īsts vīrietības paraugs, kuram bija izcili panākumi pie sievietēm. Bet kādu dienu šo veci ķer insults, un viņš paliek paralizēts uz gultas. Daudzi precētie vīri tagad sāk justies daudz mierīgāk. Tomēr drīz atklājas, ka sievietes turpina ciemoties pie tā veča. Kad kādai uzvaicāja kāpēc viņa tur iet, atbilde bija: „Знайте, его так удачно парализовало...”