Progroks

Nē, paģiras vislabāk sapas ar progroku. Vienkārt, progroks prasa, lai tam velta uzmanību, lai to klausās. Normālos apstākļos to ir grūti nodrošināt, bet, kad tu uz pohām guli kā tāds nekustīgs liemenis, un uzmanīgi vēro mušas pārvietošanos pa pretējo sienu, nekas neatrauj tavu uzmanību no mūzikas. Tās pāris reizes, kad ir jāskrien uz tualeti izvemties vai kā tamlīdzīgi izdarīties, var mierīgi arī neskaitīt, jo vidēji albums allaž ir īsāks par intervāliem starp iekšu attīrīšanām.

Otrs ir morālais aspekts. Tā mokoties, tu nolādi savu nespēju gūt virsroku pār savu grēcīgo miesu, par tieksmi baudīt un dzīvot tikai mirklim, neraizējoties, kas nāks pēc tam. Tad nu šeit progroks ir īsti vietā. Tas liek tev atskārst, ka dzīvē ir arī kas lielāks un svarīgāks par primitīvu epikūrismu, un, nosodot vakardienas bezdomu vājumu, lieliskās mūzikas ietekmē tu kal plānus, kā izlīdzināt savas dzīves laivas gaitu. Kā ierobežot alkohola patēriņu svētkos un darba dienās, kā sabalansēt fiziskās aktivitātes ar ēšanu, un daudzas citas lietas. Dažreiz tu kal pavisam smieklīgus plānus – piemēram, katru dienu iet gulēt tieši vienpadsmitos, tad tieši vienu stundu lasīt, lai veldzētos veselīgā miegā veselu 6 stundu garumā, bet no rīta dotos vingrot uz sporta zāli. It kā tam visam būtu kāds sakars ar tavu gribu. Ja būs kādi kreņķi, un aizmigsi tikai ap pieciem rītā, nekāda vara tevi nepiespiedīs doties uz sporta zāli sešos.

Tomēr šādi prātojumi, tāpat kā progroks, palīdz. Tikko dzīvības sulas atgriežas tavās dzīslās, tu sajūties tā it kā jau mēnešus trīs esi dzīvojis vistīrāko un šķīstāko dzīvi, kāda vien dabā ir iespējama. Tad nu ir īstais laiks noņemt apnicīgo progroku, uzlikt Dr. Hook, un apēst kaut ko ugunīgu tā, ka nosvīst pakausis. Pēc tam var mierīgi paskatīties, ko dzīve var tev sniegt šodien. Īsāk sakot, progroks – tā ir baigā lieta!