35
Beidzot es esmu ticis pie termometra un tūlīt pat lieku to lietā. Pēc piecām minūtēm cerību pilns skatos, cik tad būs, bet ieraugu... 34,8 pēc Celsija. Nespēju tam noticēt. Tāpēc paturu vēl piecas minūtes. Nē, nekas nav mainījies. Vai es izdziestu? Prātā nāk krievu laikos dzirdētā meteo prognoze – medļennoje obļaģiņeņije sudov (vai kā tamlīdzīgi). Vai ar mani tiešām tik traki? Es, lai arī galvā jūtu savādu vēsu tukšumu, jūtos tīri labi – mazākais salīdzinājumā ar vakardienu. Jā, bet vakar mani bija piemeklējis stāvoklis, ko var apzīmēt tikai ar vienu vārdu – pizģec. Vienīgi šis kompaktais vārds var pietiekami skaidri aprakstīt manu stāvokli. Es jutos tik slikti, ka nespēju pat gultā atlaisties pusguļus, lai lasītu vai datorētu. Vispār tā ir dīvaina jušana, ka no sākuma tu konstatē, ka tev nav spēka uzslieties uz pakaļkājām. Kad paņem datoru, lai ko rakstītu, drīz vien nākas atzīt, ka arī tam spēku nav pietiekami. Tāpēc datoru nomaini ar planšeti un domā tāpat mazliet pablandīties pa