1001. Briedums.

Lord my body has been a good friend

But I won't need it when I reach the end

Šīs divas rindas no Miles From Nowhere Kets Stīvens veltīja Džona Lorda piemiņai savā FB vietnē. Mans mīļākais Deep Purple disks gan ir Machine Head, tomēr Child in Time no In Rock ir šās grupas signature tune – kā saka latvieši. Gabals tiešām fantastisks. Tā dēļ vien DP ir pieskaitāms pie XX gds. izcilākajiem rokizpildītājiem.

Vispār 1970. ir viens no tiem zelta gadiem, kad virkne grupu ierakstīja izcilus diskus – Led Zeppelin, CCR, S&G. Ex-bītli un vēl bez viņiem daudzas citas lieliskas komandas, piemēram, Jethro Tull uzsāka savas karjeras.

Priekš manis 1970. centrālais notikums ir Keta Stīvensa – Tea for the Tillerman. Tiešām lielisks disks! Kaut kad 90-to sākumā Stīvens man bija absolūti topā. Tajā laikā beidzot es sāku pievērst uzmanību arī dziesmu vārdiem, un tādi gabali kā Where Do the Children Play?, Wild World un Longer Boats mani noveda teju līdz ekstāzei. Patiesībā arī citi nav ne par matu sliktāki. Atceros, ka tajā laikā (90-tajos) cilvēki, kas pie manis ciemojās, jau iepriekš sagaidīja, ka atkal dabūs atklausīties Stīvensu. Liekas, kas dažiem tas tiešām patika. Tobrīd vēl nebija visiem viss pieejams, kā tas ir tagad. Vispār 90-to sākums priekš manis bija dievīgs laika posms – es apguvu Dilanu, Tēvoci Tomu un vēl jau iepriekš minēto Stīvensu.

Viena no grupām, kurām es nespēju nosaukt labāko disku, ir Led Zeppelin. 1970-tajā ierakstītais albums ir labs pretendents šim titulam. LZ šajā diskā vairāk pievēršas folkam, nepametot novārtā ne hārdroku ne blūzu. Savulaik baigi patika garais blūzs Since I've Been Loving You. Atceros, kā Plānts to izpildīja koncertā Ostinā – baigais kaifs, jo lai arī tas bija 20 gadu vēlāk kā šis leģendārais gabals bija sacerēts, es biju vienkārši ekstāzē. Iespējams gan, ka es toreiz biju arī drusku apdullis no dūmiem, jo visi man apkārt smēķēja. Marihuānu, kā tas pēčāk noskaidrojās. Vēlāk gan Tea For One pārņēma (vai, pareizāk sakot, atguva) līderpozīciju manā personīgajā topā. Patlaban vairāk esmu slims ar tādiem gabaliem kā Gallows Pole un That's The Way. Hats Off To (Roy) Harper puiši varbūt tomēr drusku peregnuļi palki.

Vispār 1970-tajā superīgu albumu ir čupām – Cosmo's Factory, Layla, Paranoid, utt. Tagad man ļoti patīk arī Santana. Nebūtu grūti minēt vēl daudzus citus, kas gan ir, gan nav pieminēti 1001. Viens ir skaidrs – roks 1970-tajā sāk sasniegt briedumu. Traku eksperimentu paliek mazāk, bet tie, kas meklē savu ceļu, vēl nenieka nav zaudējuši no sava sākotnējā entuziasma. Fantastisks laiks!

0175. Creedence Clearwater Revival –Cosmo's Factory [1970]

Lai ko es no sevis te nebūvētu – patiesībā esmu primitīvs radījums, kam CCR ir viss, kas dzīvē vajadzīgs

0176. Derek And The Dominos - Layla & Other Assorted Love Songs [1970]

Bell Bottom Blues (un ne tikai!) tomēr ir baigais mīļums

and if I could choose a place to die

Vienīgi Layla visu samaitā

0177. Miles Davis - Bitches Brew [1970]

Ērgli var pazīt pēc lidojuma

0178. Spirit - Twelve Dreams Of Dr. Sardonicus [1970]

Tāds pats kā citi

0179. Black Sabbath - Black Sabbath [1970]

Jā, bija tāds sporta veids 70-tajos. Tad gan neklausījāmies vārdus – tas nenāk par labu BS. Vispār Evil Woman – tas taču ir baigi slikti! Saturiski, saprotams – pats gabals gan foršs – ar smeķi.

0180. The Doors - Morrison Hotel [1970]

Nav labākais, ko Džims ir paveicis

0181. The Carpenters - Close To You [1970]

Skuka zeļonaja

0182. Stephen Stills - Stephen Stills [1970]

Nu, foršs!

0183. John Lennon - Plastic Ono Band (1970)

Džons burtiski pats sadeg savās emocijās – pietrūkst Pola un pārējo līdzsvaram.

Šausmīgi patīk I Found Out. Minimālisms.

0184. Crosby, Stills, Nash & Young – Deja Vu [1970]

Krosbija Almost Cut My Hair liekas labākais 1. pusē

2. pusē „4+20” ir baigi simpātisks.

Pats Woodstock jau arī, saprotams, ir ok, bet vai tas viss kopā ir 800 studijas stundu vērts?

0185. Black Sabbath - Paranoid [1970]

Nevaru beigt priecāties par titulgabalu!

Planet Caravan – cool.

0186. Neil Young - After The Gold Rush [1970]

Joprojām kā pa celmiem – brīžiem ļoti patīk, brīžiem kaitina.

0187. Led Zeppelin - Led Zeppelin III [1970]

Tie ir cepelīni... ko tur piebilst.

Savulaik baigi patika garais blūzs Since I've Been Loving You. Gabala sākums ir pat pārāk labs. Vēlāk gan Tea For One pārņēma līderpozīciju manā personīgajā topā.

Patlaban vairāk esmu slims ar tādiem gabaliem kā Gallows Pole un That's The Way. Hats Off To (Roy) Harper varbūt drusku peregnuļi palki.

0188. Deep Purple - In Rock [1970]

Šausmīgi leģendārs nosaukums... Pēc Lorda aiziešanas sāku uz to lietu skatīties drusku savādāk. Jā, tagad ir grūti klausīties Child in Time, un nedomāt par Lorda ieguldījumu tā tapšanā. Šis gabals arī disku (un varbūt arī pašu grupu?)padara leģendāru. Mana jaunākā un viņas kompānija maz interesējas par DP, bet šo gan viņi zina.

0189. Van Morrison - Moondance [1970]

Simpātisks, bet nav īsti manā stilā. Tagad gribas kaut ko blūzisku vai vienkārši džezu.

0190. Grateful Dead - American Beauty [1970]

Jā, Ripple, es no viņiem negaidīju... pacēlušies pāri savai sugai.

0191. Nick Drake - Bryter Lyter [1970]

Labs, dzīvo kaut kur uz robežas, lai būtu super, kam tikai mazliet pietrūkst.

0192. Ananda Shankar - Ananda Shankar [1970]

Light my fire versija man ir pārsteigums! Kļūstu par indieti?

0193. The Who - Live at Leeds [1970]

Vispār jau primitīvs roks, bet ne bez savas pievilcības. Nezināju, ka eksistē 15’ My Generation versija.

Vai tiešām par visiem apskatītajiem l/p 1001 var teikt, ka „must hear”?

0194. Soft Machine - Third [1970]

Ja tas ir soft, tad esmu nēģeris. Pirmo gabalu klausoties, sajūtas kā pie zobārsta.

0195. Rod Stewart -  Gasoline alley [1970]

Interesanti noklausīties It's All Over Now šajā versijā. Vispār Stjuarts man patīk – viņam ir savs šarms. Tomēr šis disks nav alfa & omega Rodam.

0196. George Harrison - All Thing Must Pass

Lai arī Džordžs neapšaubāmi ietekmējies no Chiffons He's So Fine, tomēr viņa My Sweet Lord ir tik viegls un svaigs... to nav iespējams pat salīdzināt ar He's So Fine. Žēl, ka Džordžam šādu dārgakmeņu bija salīdzinoši maz – t.i. salīdzinājumā ar Džonu un Polu. No vēlākiem gadiem man šausmīgi patika Got My Mind Set on You.

0197. Simon & Garfunkel - Bridge Over Troubled Water [1970]

Nu, piedāvāt man klausīties S&G ir tas pats kas ieliet alkoholiķim šņabi – rezultāts ir 100% prognozējams. Ja tomēr ir jānosauc šā diska labākās lietas, tad mani absolūtie favorīti ir The Only Living Boy In New York un Bye Bye Love.

0198. Cat Stevens - Tea For The Tillerman [1970]

Vienu laiku šis disks man bija absolūti topā, jo pilnīgi visi gabali ir izcili. Savus favorītus nesaukšu, lai nekļūtu banāls. Vien nāk prātā frāze ko Cat Stevens veltīja Džona Lorda piemiņai:

Lord my body has been a good friend

But I won't need it when I reach the end

0199. Traffic - John Barleycorn Must Die [1970]

It kā labas lietas mijas ar pilnīgu mazspēju. Vokālā varēšanas zem vidējā.

0200. The Stooges - Fun House [1970]

Tur kaut kas tomēr ir!

0201. James Taylor - Sweet Baby James [1970]

Kad sadzirdu „young cowboy” – uzreiz gribas delītēt, bet Lo and Behold skan vienkārši cool. Džeimss vienkārši jūt kā blūziskā skaņa planē. Kantrī intonācijas viņam sanāk – kā kantrī. Oh Baby, Don't You Loose Your Lip on Me – forši. Šausmīgi patīk, kad ģitāra ir tā uzskaņota – skan līdzīgi kā Peidžam atsevišķos brīžos.

0202. Paul McCartney - McCartney [1970]

Tik daudz izdiskutēts... nu, labs viņš ir!

0203. Santana - Abraxas [1970]

Cool.

0204. Syd Barrett - The Madcap Laughs [1970]

Acīmredzot aptuveni tāds būtu PF, ja paliktu Bareta vadība