2020
Another one bites the dust 2020. tuvojas beigām, un nemanu neviena, kas teiktu Liktenim paldies – labs gads bija. Jā, tas ir pagājis COVID zīmē. Nekādu ceļojumu, nekādu teātru vai koncertu. Tomēr mani nav pārņēmis šis “No Nothing” noskaņojums. Vienkārt, kaut kā tā sanāca, ka gada sākumā, vēl pirms marta, teātri sanāca apmeklēt tīri bieži – stipri vairāk nekā vidēji. Ar koncertiem gan bija švakāk. Prātā palicis vien Pingvīnu Orķestris Cēsīs. Sapirktās biļetes uz Bēthovena atceri LNSO sezonas noslēguma koncī tā arī palika uz papīra. Ar “Dēmonu” Liepājas teātrī sanāca bišķi labāk – septembrī noskatījāmies. Tā nav tikai teātra izrāde, bet savā ziņā arī koncis. Bija forši. Jā, kaut kā tā ir sanācis mūžā piedzīvot daudz lietu, kas kādreiz šķita gluži neiedomājamas. Kaut vai tas pats PSRS sabrukums, 11. septembra terora akts un daudzi citi pārsvarā ne tik traģiski notikumi. Piemēram, Latvijas iestāšanās NATO un ES. Īsāk sakot, manā mūžā piedzīvojumu ir bijis gana. To gan nevar salīdzināt