In a Sentimental Mood – Sonny Rollins

In a sentimental mood
I can see the stars come through my room

Sajūtas ir kā pārbraucot ekvatoru – zinu, ka tagad es pilnīgi noteikti esmu otrā pusē. Kas no tā mainās? Vai tagad es dzīvošu vienādiņ ar galvu uz leju? Protams, ka nē. Nekas īpašs nav mainījies. Vienkārši līdzīgi kā vīna degustācijā, kad mēs pārejam pie pēdējā, visizturētākā vīna, tāpat arī šeit. Garša ir dziļāka, pilnīgāka, bet pēcgarša ilgāka un izteiksmīgāka. Protams, tas nepadara visu iepriekš dzirdēto mazvērtīgāku. Teikšu tā – katram noskaņojumam un apstākļiem ir vajadzīga sava mūzika.

  1. Illinois Jacquet (1946-1947)
Labs. Faktiski visi gabali varētu kvalificēties. Grūti izvēlēties.
Dziesmas: Blues Mood; Jacquet's Blues; Blow, Illinois, Blow; I Surrender Dear.


  1. Charlie Parker (1945-1947)
Kažetsja prijehaļi! Neesmu tomēr šim vēl gatavs. Bieži liekas, ka temps un sarežģītība ir pašmērķis, nevis līdzeklis. Ir jau gan arī sakarīgas lietas.
Dziesmas: Ko Ko; Bird's Nest; Carvin' the Bird.

  1. Dizzy Gillespie (1945-1946)
Mailza kalibra vecis. Dīvaini, bet šis kaut kā iet iekšā (problēmas ar Pārkeru).
Dziesmas: Good Bait; Salt Peanuts; Hallelujah; Dizzy Boogie.

  1. Eddie 'Lockjaw' Davis (1946-1948)
Paliek mazliet skumīgi – džezs pārtapis no jautras izpriecas par kaut ko visai nopietnu.
Dziesmas: Surgery; Hollerin' and Screaming; Stealing' Trash.

  1. Lennie Tristano (1946-1949)
„Rojālists”. Pirmie iespaidi – tīri ok. Izrādās, ka arī baltģīmis var spēlēt džezu. Vispār tā lieta ir jau ļoti tuvu cool – kā es to saprotu. Manā attieksmē pagaidām nekas nav mainījies. Skan nedaudz „nudno”, kā saka krievi. Īsāk sakot, mani pārņem „toska”.
Dziesmas: Out on a Limb; Interlude (Night in Tunesia); On a Planet.

  1. Thelonious Monk (1947)
Kad Monks spēlē nesteidzīgi – tas ir vienkārši kaifs viņu klausīties. Varbūt gan tas ir saistībā ar to, ka es pēc dabas esmu neparasti melanholisks tips. Skaistums ir mūzikas plūdumā un klavierēs, kas jūtas lieliski šādā ritmā.
Dziesmas: Mysterioso; Ruby My Dear; Off Minor.

  1. Fats Navarro (1947-1949)
Ja grib, lai bebop aiziet, tam ir jābūt vismaz nedaudz sulīgam un garšīgam – tas nevar būt vienkārši eksaltēts un sauss. Pareizāk sakot, tāds tas, zināms, var būt, bet tad man neiet iekšā. Navarro trompete ir pat ļoti ok.
Dziesmas: The Chase; The Squirrel.

  1. George Shearing (1947-1953)
Vēl viens viens rojālists. Man jau patīk. Šis arī nespēlē pārlieku samudrīti. Dažkārt džezs skan kā ceļš. Paskaidrot es to nepratīšu. Vienkārši ir tāds ritms, kad liekas, ka gar acīm slīdētu ceļa stabi, un mūzika no sākuma pakļaujas šim ritmam, bet mirkli vēlāk tā sāk it kā blandīties ap to – it kā tu sāktu vērot apkārtni. Iespējams, ka mans apraksts ir kretīnisks (t.i. pilnīgi droši, ka tā ir), bet tieši šādas ir manas jušanas klausoties šo. Vēl Šīrings izpilda vienu interesantu, agrāk nedzirdētu, Summertime versiju. Pievienoju kolekcijai.
Dziesmas: East of the Sun (West of the Moon); When Darkness Falls; September in the Rain; Easy Living.

  1. Gene Ammons (1947-1953)
Vēl viens Ammons, bet ne tas baigais bugi-vugi plēsējs. Šis ir saksofonists, vienkārši ekselents. Ratiem pa priekšu neskrien, bet toties „jūt drēbi”. No šī praktiski jebkuru gabalu varētu ņemt. Šausmīgi saintriģēja nosaukums Stairway to Heaven. Nē Pedžs ar Plāntu no šī noteikti nav ietekmējušies.
Dziesmas: You Go to My Head; Stairway to Heaven; Goodbye.

  1. Sonny Stitt (1949-1952)
Visumā līmenī. Šausmīgi patīk, kad taure – vienalga kāda – spēlē zemos toņus. Tad skan īpaši sulīgi, lai neteiktu seksīgi.
Dziesmas: Blue Mode; Sunset; P.S. I Love You.

  1. Bud Powell (1949-1950)
Līmenī. Rojālists. Brīžam diezgan mežonīgs skanējums.
Dziesmas: Cherokee; Body and Soul.

  1. Lee Konitz (1949-1951)
Nedaudz drudžains skanējums. Tāds mani vienmēr ir kaitinājis – ne tikai džezā. Ir jau arī līdzsvarotāki, kurus tad arī izvēlos.
Dziesmas: Retrospection; Rebecca.

  1. Miles Davis (1949-1953)
Man vienmēr ir stāstīts, ka Mailzs ir kā Karalis Saule. Tagad es drīzāk teiktu, ka viņš ir pirmais starp līdzīgiem. Vispār daudz, ko esmu teicis par iepriekšējo, ir attiecināms arī uz Mailzu.
Dziesmas: Move; My Old Flamme.

  1. Zoot Sims (1950-1953)
Es nezinu, kā jāskan ir cool džezam – visticamāk jālīdzinās Mailzam. Simsa skanējums tāds liekas.
Dziesmas: I Understand; Don't Worry 'Bout Me; It Had to be You.

  1. Herbie Mann (1954-1956)
Flauta! Kā tad tā te iegadījusies? Bet vispār jau tipiski labais.
Dziesmas: The Things We Did Last Summer; Deep Night; Cuban Love Song; Autumn Nocturne.

  1. James Moody (1951-1955)
Apmēram līmenī. Interesanti paliek, ka sāk dziedāt. Ļoti izjusti nospēlē Nobody Knows the Trouble I've Seen.
Dziesmas: Nobody Knows the Trouble I've Seen; That's My Desire; Workshop; That Man O' Mine.

  1. Stan Getz (1950-1952)
Man tas ir pārsteigums – izrādās Stens ne visu mūžu ir spēlējis Bossa Nova. Patiesībā viņš ir fantastisks. Patlaban patīk labāk kā visi citi. Viņam piemīt tāds netverams vieglums.
Dziesmas: Yesterdays; Where or When.

  1. Dave Brubeck (1949-1953)
Krieviem ir tāds vārds неданосок. Lūk, tādiem неданосокiem, kāds džezā esmu es, Brūbeks ir kā kulaks uz acs. Klausos un vienkārši baldēju.  Es neko nevaru no Deiva atlasīt – ņemu to visu.

  1. The Modern Jazz Quartet (1951-1955)
Baigais ksilofons. Lielās devās tas tomēr var būt drusku nogurdinoši.
Dziesmas: Milt Meets Sid; Bluesology; True Blues.

  1. Jay Jay Johnson (1949-1953)
Jā, bija taču laiks, kad es trombonu vienkārši ienīdu. Labs.
Dziesmas: Afternoon in Paris; Blue Mode (Take 2); It Could Happen to You.

  1. Gerry Mulligan (1950-1953)
Labs. Varētu arī teikt – vienkārši cool.
Dziesmas: It May be Wrong; Flash; Speak Low; Varsity Drag.

  1. Sonny Rollins (1951-1953)
Kas par saksofonu! Armijā tādos brīžos teica – es aplocekļojos. Krieviski, saprotams.
Dziesmas: With a Song in My Heart; Time on My Hands; Almost Like Being in Love; In a Sentimental Mood.

Kā veidot izlasīti, ilgi nebija jādomā. Tā ir 

In a Sentimental Mood


  1. In a Sentimental Mood - The Sonny Rollins with Modern Jazz Quartet
  2. Good Bait - Dizzy Gillespie Sextet
  3. P.S. I Love You - Sonny Stitt
  4. Squirrel - Tadd Dameron Sextet
  5. Time on My Hands - Sonny Rollins
  6. Blues Mood - Illinois Jacquet Sextet
  7. Don't Worry 'Bout Me – Zoot Simms Quartet
  8. Rebecca – Lee Konitz;
  9. Sunset - Sonny Stitt Quartet
  10. Ruby My Dear - Thelonious Monk
  11. True Blues - Modern Jazz Quartet
  12. It May be Wrong - Chubby Jackson and His All Stars Band
  13. Hollerin' and Screaming - Eddie Davis and His Beboppers
  14. Nobody Knows the Trouble I've Seen - James Moody
  15. Perdido - Dave Brubeck
  16. Autumn Nocturne - Herbie Mann
  17. Blue Mode (Take 2) - J. J. Johnson
  18. Carvin' the Bird - Charlie Parker's New All-Stars
  19. Flash - Gerry Mulligan Tentette
  20. Goodbye - Gene Ammons

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Līdakas

Attēls
 Kuru laivu izvēlēties? Agra kruto platdibeni vai arī no kaimiņa mantoto tupeli? Izšķiros par otro, jo tai ir slaida forma – braucot ar Agra laivu atmuguriski, viļņi skaļi sitas pret to un biedē zivis. Un tieši šodien ezers mazliet viļņojas. Iestumjos ezerā un mēģinu saprast, no kurienes īsti pūš vējš – ir jāizšķiras, uz kuru pusi labāk kuģot. Nospriedis, ka tas drīzāk nes pa labi, sāku mētāt vizuli. Black Furry – mans krutākais rotiņš. Melnā krāsā ar sarkaniem punktiņiem. Metu gan pa kreisi, gan pa labi, bet panākumi izpaliek. Varbūt vizulim misējas gaita, jo pēdējā spiningošanas reizē tas mazliet deformējās. Es gan centos izlocīt to atpakaļ, bet ej nu sazini, kā tas tagad uzvedas ūdenī.  Kad vējš laivu ir iepūtis niedrās, nolemju nomainīt mānekli. Vajadzētu likt spožo sudrabaino, jo tas ir jau izturējis vairākas “uguns pārbaudes” šajā ezerā, tas ir, es zinu, ka strādā labi. Man tomēr sagribas izmēģināt otru Black Furry – lai arī tas izskatās kā anektdote par tēmu, jo ir dzeltenā krās
Lasīt vairāk

Gavēnis

Attēls
  Kad pienāk brīdis, kad neredzu vairs es savu galu... - kaut kā tā reiz dziedāja Jakušonoks. Vispār, ja gribam būt precīzi, tad tas nav vis brīdis, kad cilvēks savu galu var novērot tikai ar spoguļa palīdzību, bet gan periods. Es šorīt konstatēju pilnīgi pretēju fenomenu – es to ieraudzīju bez spoguļa (vai arī kādu ārēju uzbudinājumu) palīdzības. Es, zināma lieta, sapriecājos. Protams, vēders joprojām ir vistālāk uz priekšu izvirzītā ķermeņa daļa, bet tas vairs nav kā apaļa tauku bumba. Mans torss drīzāk vedina domāt roni vai kaut kādu citu jūras dzīvnieku ar pludlīnijas formu. Tātad tas strādā. Gavēnis. Es jau kuro gadu no vietas pavasaros pakļauju savu miesu šādam pārbaudījumam. Mani pirmie mēģinājumi bija gaužām infantili – es atteicos no gaļas. Nu, atteicos – un viss. Un kas no tā dabūja ciest? Mana kundze, saprotams. Nav nemaz tik viegli gatavot ēst ākstam, kas pēkšņi izdomājis kļūt par peskārieti – vai kā nu tur sauc tos ērmus, kas ēd visu, tikai ne gaļu. Vopšem tas nebija int
Lasīt vairāk

Ogriņš

Attēls
Jā, bet bija taču kādreiz laiki, kad es vakarā vienkārši likos uz auss, bet pamodos tikai no rīta, kad bija jādodas uz skolu vai kur nu tur vēl. Mūsdienās priecājos, ja izdodas nogulēt kaut vai četras stundas no vietas; laiki ir mainījušies, ar gulēšanu man iet kā kādreiz 90tajos populārā zobu pastas reklāmā – “tagad pat viens (kaut arī) caurs zobs man liktos daudz”. Patiesībā pagājušonakt es gulēju pat salīdzinoši labi – aizmigu ap vienpadsmitiem, bet pamodos četros ar kapeikām. Tātad līdz divpadsmitiem ir gulēta viena stunda, bet rīta pusē veselas četras – kopā piecas – es nopriecājos. To var uzskatīt gandrīz vai par veiksmes stāstu, un es jau ieslīgstu pašanalīzē, ko un cik es vakar izdzēru, kas man bija nodrošinājis tik stabilu miegu. Vispār es labprāt gulētu vēl, bet rīta pusē iemigt nav nemaz tik vienkārši. Tāpēc, uzlicis austiņas, klausos mūziku. Ir patrāpījusies izlasīte, ko kādreiz sastādīju no XXI gadsimta dziesmām. Atceros, cik man grūti gāja, to sastādot, jo es visnotaļ
Lasīt vairāk