1972

На похоронах:

- То, что покойный был круглым идиотом, еще не дает вам права его оскорблять!

Es biju cieši apņēmies nekritizēt 1001 Must Hear albumu atlasi – galu galā, ja kāds ir idiots, tad tas ir uz ilgāku laiku. Tomēr katram cilvēkam ir tādi mirkļi, kad viņš rīkojas iracionāli – tieši pretēji tam, kā ir nolēmis. Parasti tad vadās no emocijām, kas „uzsit asinis” (bet varbūt urīnu?).

1001 ir virkne lietu par 1972, kas nav pieminētas - Thick as a Brick, Demons and Wizards, u.c. (Uriah Heep vispār ir pilnībā noignorēts, bet šamie tomēr ir devuši mums tādas lietas kā July Morning un Easy Livin’). Ir jau vēl kādi piemirsti – slinkums pētīt.

Tomēr vislielākā obida ir par Huka Sloppy Seconds. Tas ir lielisks disks ar tādiem klasiskiem gabaliem kā Carry Me, Carrie, The Last Morning un Cover of the Rolling Stone. Pēdējais jau vispār ir pārvērties par tādu kā simbolu – tieši to nodziedāja ķinītī Almost Famous, kad puiši uzzināja, ka ir tikuši uz Rolling Stone vāka (on the cover of the fucking magazine!). Es pats ar Huku iepazinos no 1973. gadā ar Belly Up! Kopš tā laika man šīs grupas mūzika nemainīgi patīk (te es domāju to no Silversteina perioda, pirms disko).  Īsāk sakot, Dr.Hook 1001 nedrīkstēja izlaist! This will not stand, ya know, this aggression will not stand, man.

Savādāk 1972. ir normāls gads no „zelta septiņgades”. Krutākā lieta man liekas Deep Purple Machine Head. Kādreiz Seva Novgorodcevs no BBC krievu dienesta tēlaini stāstīja, ka mēs sagaidām tīru tēraudu, bez kādiem sārņiem, un Deep Purple tieši tādu to mums arī sniedz.

0241. Randy Newman - Sail Away [1972]

Stilīgs

0242. Deep Purple - Machine Head [1972]

Man ilgi nepieleca, kas ir DP. Līdz beidzot tiku pie stereo maģa un tumbām. Tad arī MH bija kā kulaks uz acs – pilna satisfakcija. Joprojām man šis liekas labākais purpļu ražojums, bet sastāvs Gilans, Blekmors, Lords, Peiss un Glovers – veiksmīgākais.

Mani favorīti – Pictures Of Home un Lazy. Smoke on the Water – jā, baigā lieta, bet gabals vienu brīdi palika tik populārs, ka jau sāka nogurdināt. Patīk sāga par albuma ierakstīšanu viesnīcas vestibilā.

They burned down the gambling house,

It died with an awful sound.  

0243. Big Star - # 1 Record [1972]

Rock/Pop Vulgaris

0244. Black Sabbath - Vol 4 [1972]

Nasing Spešel

0245. Steely Dan - Can't Buy A Thrill [1972]

Rock Vulgaris

0246. Neil Young - Harvest [1972]

Foršs

0247. Curtis Mayfield - Superfly [1972]

Nav mans stils, lai gan ir labi momenti.

0248. Slade - Slayed [1972]

Angļu urlas gavilē? Kādreiz baigi patika. Move Over kaut kā izdalās starp pārējiem. Tāpat Let the Good Times Roll izceļams. Holdera balss ir riktīgi laba – konkrētam nolūkam, zināms. Tomēr Slade zvaigžņu stunda ar Slade Alive ir vēl tikai priekšā. Tajā laikā mēs visi tiešām palikām traki. Tīņa vecumā vienlaicīgi iepazinu divas lietas – alkoholu un Slade. Tas bija kā eksplozija.

That's right, that's right

I said Mama but we're all crazy now

0249. Deep Purple - Made In Japan [1972]

Japānā neesmu bijis. Prātā nāk DP koncerts tepat Rīgā, kur šamajiem bija gandrīz klasiskais grupas sastāvs – pietrūka vien Blekmora. Es stāvēju aptuveni 1m attālumā no Glovera – man tas likās gluži neticami. Tomēr viskrutākais bija pats konča sākums. Nekādas iesildītāju grupas, DP vienkārši nodzēš gaismu, un sāk spēlēt Tokijas Sievieti un 10 sekundēs zāle ir ar viņiem.

0250. Yes - Close To The Edge [1972]

Nefanoju

0251. Lou Reed - Transformer [1972]

Skaidrs, ka labais – Perfect Day un vispār.

0252. Hugh Masekela - Home Is Where Music Is [1972]

I went to the fight but suddenly hockey burst in – tā kāds NHL komentētājs apņirdza slaveno teicienu, ka kāds hokeja vietā bijis spiests noskatīties kautiņu. Klausoties 70-to mūziku džezs ir augstākā mērā negaidīti.

0253. Milton Nascimento - Clube da Esquina [1972]

Patīk, ir sava noskaņa. Nebūtu Rio tās sasodītās noziedzības – varētu aizbraukt tur padzīvoties. Vispār kādreiz es nevarēju ciest latīņus, bet tagad viss ir kājām gaisā.

 0254. Todd Rundgren - Something-Anything [1972]

Visu laiku veģetē kaut kur uz robežas starp labi un nebaudāmi. Brīžiem kaifs, bet tad atkal kaut kā neīsti.

0255. Nitty Gritty Dirt Band - Will The Circle Be Unbroken [1972]

Vienmēr šos zināšu – ir bijuši Rīgā Padlatvijas laikā. Es, zināms, uz koncertu netiku, jo maniem vecākiem bija gaužām nožēlojama profesija – viņi bija dakteri. Būtu strādājuši autoservisā vai, mazākais, vairumtirdzniecības bāzē par noliktavas pārzini... Īsāk sakot, blata nebija, bet bez tā konci apmeklēja vēl tikai čekisti un aparatčiki. Pēdējos divus pie cilvēkiem nekādīgi nespēju pieskaitīt.

Nu, no mūzikas viedokļa – Country Vulgaris. Lai Gan Nashville Blues skan tīri seksīgi – man patīk bandžo. Ne par tēmu – spēlējot Geršvinu, bandžo skanēja arī simfoniskā orķestra izpildījumā – ir gaužām dīvaini ar tādām lietām sastapties.

0256. Stevie Wonder - Talking Book [1972]

Nezinu. Stīvais Vanders vienmēr man ir bijis vienaldzīgs.

0257. Stephen Stills - Manassas [1972]

Atsevišķas lietas labas. Jet Set (Sigh), piemēram, bet netrūkst arī lažas. Visumā garlaicīgi. Velk deķi kantrī virzienā.

0258. T-Rex - The Slider [1972]

Classique

0259. David Ackles - American Gothic [1972]

Jūtos gandrīz kā sāgā par Iļju Muramieti – jāsi pa kreisi – zirgu pazaudēsi. Jāsi pa labi... Te balss no augšas: „Domā ātrāk, savādāk pizģīšu tevi tepat uz vietas...”

0260. The Eagles - Eagles [1972]

Nav slikti, bet visiem jau gribas Hotel California līmeni...

Witchy Woman – neslikts.

0261. Tim Buckley - Greetings From L.A [1972]

Atceros, ka man sākumā Tims neko daudz nekustināja. Tagad, kad esmu pa starpu tik daudz sūdu atklausījies, spēju novērtēt viņa labumu.

0262. Nick Drake - Pink Moon [1972]

Foršs. Noskaņā.

0263. Paul Simon - Paul Simon [1972]

Simpātisks. Tomēr vēlāk Pols parādīja, ka var vēl čum labāk.

0264. Roxy Music - Roxy Music [1972]

Brīžam jau varbūt pat gluži labi, tomēr kopumā nespēju iebraukt.

0265. Alice Cooper - School's Out [1972]

Vau! Jūtos kā bērnībā! Šeit es domāju patiešām kā bērnībā (es vispār pārāk bieži šo vārdu valkāju – sanāk, ka bērnība man ir beigusies 33 gadu vecumā... bet varbūt, ka tā arī bija?), jo Kūpers kaut kāda iemesla dēļ manam bračkam krājās steriem (man pašam tad vēl maģa nebija). Titulgabals tiešām fantastisks – ar enerģiju un fīlingu.

Arī citi ir stilā, bet kaut kā neceļas roka tos atlasīt.

Atceros tajā laikā (ap 1972) sagadījās papētīt kādu mūzikas žurnālu. Tur bija daudz krāsainu tēlu – Bovijs, Deep Purple, utt., bet tas viss bija sūds salīdzinājumā ar Kūperu un viņa čūsku.

0266. The Temptations - All Directions [1972]

Papa Was a Rolling Stone – foršs. Skan drusku nēģeriski. Pat nezinot, ka visi izpildītāji ir melnie, to var uzreiz sajust. Mazliet nepierasti, ka fonā vijoles, čells un tml.

Kopumā – labais.

0267. David Bowie - Ziggy Stardust [1972]

Īsti nav ko piemetināt jau agrāk teiktajam.

0268. War - World Is A Ghetto [1972]

Arī nēģerisks, bet tāpēc nebūt nav slikts. Four Cornered Room – super.

Kopumā – labais.

0269. Al Green - Let's Stay Together [1972]

Garīgi radniecīgs ar (266) un (268)

0270. The Rolling Stones - Exile On Main St [1972]

Classique