Dienasgrāmata

  Kad nav naudas, dzert nevar, kad ir, tad neļauj. Nē, šis nav par Emīla nedarbiem, un pat ne par dzeršanu. Šis ir par paģirām vai pohām – kā mēdz teikt latvieši. Man šausmīgi riebjas pamosties, kad tu nezini, ir tev pohas vai nē. Ja nav, saņemies un apspied vieglo nelabumu, kas tevi vajā un sāc kaut ko darīt. Ja ir, tad izvēlies ciešanām stratēģiju – vai nu guli nekustīgi un stoiciski ciet vai arī sāc sevi aktīvi spīdzināt – dzer ūdeni, skrien vemt un taml. Bet, ja tu īsti nezini, tad mētājies pa mājām kā Dieva nepieņemts – centies ieklausīties savā orgānismā, vai netiks dota kāda norāde, kādā zīmē nāksies vadīt šo dienu. Visā šajā stāstā stulbākais ir tas, ka agru vai vēlu uzmodīsies tava labākā puse, un tad nāksies izlemt – paģiras vai nē; sievietes nemīl nenoteiktību. Viņas vēlas zināt, vai vīrs apdarīs visus darbus, kas no viņa tiek gaidīti, vai arī visu dienu necelsies no gultas un ar asarām pielijušām acīm vērsies Visumā. Sievietēm vispār der abi varianti. Pirmajā labums no vī

  Man apbrīnojami labi, varētu pat teikt vērienīgi, iziet vēders. Tur aiziet manas cerības uz laimi, - es nodomāju. Bišķi dīvaina doma, vai ne? Var pat likties, ka es būtu kāds aizcietējumu cienītājs. Tā nebūt nav – es varu visu paskaidrot. Tikai tas prasa laiku. Es katru rītu ceļos agri – man tas nav grūti, jo es konvertēju savu bezmiegu agrā rīta pastaigā. Man patīk nūjot un vērot, kā svīst. Kā svīst ausma. A ko jūs padomājāt? Pirmajā pusstundā mani parasti pārņem taisni neticams mundrums, un es nereti sāku apsvērt, vai man nevajadzētu piestrādāt pie sevis, lai es būtu jaunāks un smukāks. Nu, labi – jaunāks es nebūšu, bet smukāks es noteikti varētu palikt. Ja vien spētu atbrīvoties no tauku maisa, kas man karājas priekšā, neļaujot bez spoguļu palīdzības apskatīt vīrietim svarīgākās vietas un lietas. Skaidrs, ka pēc rīta pastaigas vajadzētu pastrādāt ar hantelēm – tas manam skaistumam noteikti nāktu par labu. 6paku uz vēdera vienā treniņā gan neiegūt, bet, kā esot teicis kāds ķīnīze