4. diena
Pa šīm dienām
es divi reizes esmu pārkāpis ģīmjgrāmatas nelietošanas zvērestu. Pirmo, kad nošārēju playlist no sava sacerējuma “Banda”,
un vēlreiz vakar, kad Nella tik aizrautīgi vāļājas pa grīdu mūsu kursa “salidojuma”
laikā, ka es nenoturējos pāris reižu viņu nenoknipsējis un neizlicis bildes
ģīmjgrāmatā. Pats gan tur neiegāju – tātad formāli nekas nav pārkāpts.
Vienlaicīgi man galvā lien domas, ka 100% atteikšanās no ziņu portāliem un
sociālajiem tīkliem ir muļķīga. Varētu es ieviest saprātīgas normas – piemēram,
15 minūšu ziņu apskats no rīta, 15 pusdienu laikā, bet vakarā 30 minūtes
ģīmjgrāmatā. Stunda dienā. It kā jau nekas, bet tas nav arī maz. Sliecos jau
gandrīz pieņemt šo ideju, kad pēkšņi atceros, ka mana iepriekšējā “bēgšana no
ģīmjgrāmatas” arī bija precīzi 4 dienu ilgumā. Nē, tas nekur neder. Jebkurš
cits laiks būtu OK – tikai nedrīkstu atkārtot iepriekšējo izgāšanos.
Citādāk viss
labi. Pārstāju lasīt “Sicīlieti” un “Fantomasu” – nu pārlieku garlaicīga
literatūra, un sāku “Meistars un Margarita” krievu valodā. Es jau sen kā gribēju
to izlasīt krieviski, un te man šāda iespēja ir. Pagaidām (pirmās 3 nodaļas) ir
aizraujoši. Lasu nesteidzoties, izbaudot valodu un mēģinot atcerēties, kā tas
pats teksts skanēja latviski. Liekas, ka jau tagad manu vienu otru atšķirību
noskaņā un kontekstā. Jā, būt tulkotājam – tas, droši vien, ir elles darbs.
Komentāri
Ierakstīt komentāru