Bienvenida a Tijuana – Manu Chao

Bienvenida la juana
Tequila, sexo, marijuana.

Atskanot vārdiem – tequila, sexo, marijuana – es saklausu no aizmugurējā beņķa tādu kā gārgšanu. Paskatos atpakaļ – ak pareizi! – tur taču sēž mūsu smalkais amerikāņu eksperts. Kompānijas webā informācijai par sevi viņš ir ievietojis bildi, kur ir tērpies viscaur ādās kā tāds sasodīts baikeris vai sadomazohists, un sēž vēl uz dīvaina aparāta – trīsriteņa un emkas krustojuma. Kas ta’ šim atgadījies? Varbūt arī ASV, līdzīgi kā PSRS, seksa nav? Kas tos ērmus var saprast... Vienu dienu viņi ir cilvēki ar visbrīvākajiem uzskatiem, bet nākamajā jau tādi atpakaļrāpuļi un liekuļi, ka atliek tikai pabrīnīties. Mans priekšnieks zināja stāstīt, ka šis pats jeņķis kādā konferencē esot visiem gribētājiem izdāļājis lielā bosa – Lū Gerstnera – grāmatu Who Says Elephants Can't Dance? ar personīgu parakstu. Autoriņš, tā teikt.

Lai mazliet izklaidētu ceļabiedrus – bez jeņķa pie manis mašīnā sēž arī viens dānis – es sāku stāstīt, ka mēs patlaban esam pašā pilsētas centrā, braucam gar vēstniecībām un tamlīdzīgas muļķības. Amerikānietis prasa, kāpēc vienai ēkai apkārt tik augsti žogi un pat dzeloņdrātis. Es atbildu – ja sanāk ieraudzīt kaut ko tādu, tad tas var būt tikai viens no diviem – vai nu cietums, vai arī ASV vēstniecība. Šī, piemēram, ir vēstniecība. Amerikānietis aizmugurējā beņķī izstiepjas gandrīz miera stājā, liekot man caur atzveltni sajust viņa kaulainos ceļgalus, un paziņo, ka viņam gribas uz mirkli tur ieskriet. Izlaidis jeņķi pie savējiem, stūrēju tālāk uz Piramīdu – mums ir iecerēts tur iekost azaidu un pie reizes apspriesties, kā rīkoties tālāk.

Drīz arī amerikānietis – laimīgs kā zilonis, kas ir iemācījies dejot, mums piebiedrojas. Mani šokē šā jeņķa neiedomājamā pašapmierinātība, kas gandrīz aizēno viņa stulbumu. Mēs tikko bijām ciemojušies Iekšlietu Ministrijā pie Valsts Sekretāra. Jeņķis, kas no sākuma uzvedās visai bramanīgi, tur manāmi pierāvās. Iemesls gan tam bija smieklīgs – priekštelpā pavīdēja veseli trīs mūsu varonīgie policijas ģenerāļi – parādes formās. Tās esot ārkārtīgi līdzīgas ASV admirāļa uniformai, un, tā kā jeņķis bija lielījies ar dienestu flotē, tad kaut kādā zemapziņas līmenī šis skats viņu ietekmēja. Pate tikšanās pagāja gandrīz normāli, t.i., līdz vienam brīdim. Dānis ar ziemeļniekam raksturīgu lietišķumu apstāstīja mūsu risinājuma būtību, ignorējot jeņķa muļķīgās piezīmes, kuras pēdējais laiku pa laikam iestarpināja. Vienīgi beigās, kad bija jānosauc izpētes projekta cena – 30 tūkstoši eiras, jeņķis pārtvēra vārdu un paziņoja – 10 tūkstoši dolāru. Mēs ar dāni neizpratnē saskatāmies, bet jeņķis apmierināti smaida priecādamies, ka viņam beidzot ir izdevies iegūt visu sapulces dalībnieku nedalītu uzmanību. Valstiskajam Sekretāram tāda runa patīk – tas ir vismaz uz pusi lētāk kā viņš ir domājis. Pateicies par mūsu laiku, viņš smaidīdams atvadās un izsaka cerību saņemt formālu mūsu priekšlikumu tuvākajā laikā.

Tagad es brūku virsū jeņķim, prasot ar kuru galu viņš domā, nosaucot tādu cenu. Tas ar nevainīgu bērna izbrīnu apgalvo, ka nekādu cenu neesot komitējis – viņš vienkārši ir minējis piemēru. Tas arī dānim ir par daudz, un viņš saka, ka diemžēl tagad mēs esam ierobežoti 10 tūkstoš dolāru budžetā, un prasa man, kā šo varētu apiet. Nu, nevar apiet – es atbildu. Kādu brīdi visi dzeram alu un klusējam. Tad jeņķis vērsdamies pret mani paziņo, ka tā kā es šeit kā vietējais esmu atbildīgs par šo projektu, tad mans pienākums ir parakstīt to tādu, kā mums ir vajadzīgs. Viņš esot izdarījis visu, kas ir bijis no viņa atkarīgs. Man gribas kraut šamajam pa purnu, bet šis aukstasinīgi papildina, ka viņš pats arī vienmēr esot gatavs pieslēgties un palīdzēt, ja vien vietējai kantoris uzņemas viņa izdevumus – kā šoreiz. Dānis, laikam pamanījis kā mainās mana sejas krāsa, metas pa vidu, un sāk stāstīt, ar ko var palīdzēt Nordic organizācija, bet es bezspēcīgās dusmās meklēju mierinājumu alū.

Tas viss norisinājās aptuveni pirms 10 gadiem, bet šodien mašīnā izdzirdējis tequila, sexo, marijuana, man tas viss uzpeldēja atmiņā it kā vēl vakar mēs būtu izgāzuši šo projektu.


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Līdakas

Gavēnis

Ogriņš