Par ko atdot savu balsi?

Jā, tiešām, kurai partijai uzticēties? Protams, nopietnība, ar kādu daudzi, tajā skaitā es, šo jautājumu risina, var likties pat smieklīga. Ja vien deputāti Saeimā pirms svarīgiem balsojumiem uzvestos ar tādu pašu atbildību kā nenozīmīgais, sīkais cilvēciņš – vēlētājs vulgaris. Tomēr man tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo neatkarīgi no tā, kas iegūs teikšanu Latvijā uz nākamajiem četriem gadiem, man pašam sev katru dienu būs jāatbild – vai es rīkojos pareizi? Vai es varu pats sev sist uz pleca un teikt – redz, arī es esmu pielicis savu roku, lai mums klātos labāk. Vai arī, tieši pretēji, - es varu teikt, ka manas vainas – tiešas vai netiešas – šodienas postā nav. Jā, man tas ir svarīgi.

Šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām ar to, ka mēs var balsot “par”, nevis “pret”, pie kā mēs jau bijām pieraduši pēdējā laikā. Visiem politiskajiem spēkiem ir parādījušās vērā ņemamas alternatīvas – pat NA un “Saskaņai (attiecīgi JKP un LKS). Tomēr šie divi politiskie konkurenti mani galīgi neinteresē, jo virziens, kā Latvijas sabiedrībā ir iespējams uzcelt augstāku sētu starp latviski un krieviski runājošām kopienām, man liekas bezperspektīvs. Tāpat mani maz aizrauj kumēdiņu taisītāji populisti, kas, domājot, ka melot vēlētājam nekāds lielais grēks nevar būt, ja vien mērķis ir gana nozīmīgs (silta vietiņa Saeimā). Manu uzmanību ir ieguvuši trīs politiskie spēki – “Jaunā Vienotība”, “Attīstība/PAR” un “Progresīvie”.

“PAR!” idejas iesākumā mani tā aizrāva, ka es pat vēlējos iestāties šajā partijā. Cita starpā, es joprojām gribētos atrasties “PAR!” rindās, bet ar vienu nosacījumu – bez “Latvijas attīstībai” vecbiedriem un jaunbiedriem, piemēram, Jaunupu un Bondaru. Tā kā labi vien bija, ka “PAR!” neuzņēma mani savās rindās, kaut arī biju pieteicies. Otrā dabīgā izvēle man būtu “Jaunā vienotība”, jo es līdz šim esmu bijis stabils “Vienotības” vēlētājs. Tomēr dažkārt gribas teikt “enough is enough” – nu pārāk šī partija ir aizdreifējusi ZZS virzienā “Sarkangalvītes” vadībā. Tagad gan meitene ir prom, bet – ko tur slēpsi – rūgtums ir palicis.

Atliek “Progresīvie”. Teikšu atklāti – mani drusku biedē viņu sociāldemokrātiskās idejas. Baidos, ka mani tā apliks ar nodokļiem, ka nezināšu, kā izlāpīties. Jo tā vienmēr ir bijis – visskarbāk nodokļi tiek iekasēti no godīgākajiem to maksātājiem. Tomēr, no otras puses, tas nemaz nav slikti, ja Latvijas politiskajā spektrā parādās kārtīga sociāldemokrātiska partija. Tas būtu nožēlojami, ja mēs šo nišu atstātu Ušameram. Tomēr “Progresīvie” var nesavākt 5%, un tad mana balss “is wasted”. Tad var sanākt gluži kā tanī dziesmiņā.

Every sperm is sacred.

Every sperm is great.

If a sperm is wasted,

God gets quite irate.

Īsāk sakot, ir ko padomāt.