Kas ir labs?

Desire (1976)

Street Legal (1978)

Jā, patiesi, kas ir labs, bet kas nē? Kādreiz man patika “lauzt fasonu”, t.i., meklēt savu īpašu skatījumu uz lietām, un tad trollēt apkārtējos ar saviem ekstravagantajiem uzskatiem. Es pieturējos pie uzstādījuma, ka “ja manas domas sakrīt ar pārējo, acīmredzot esmu kaut ko palaidis garām.” Tā, vai aptuveni tā, reiz esot teicis Vailds, ja nemaldos. Jā, kādreiz jau man dikti patika visādi “iznesties”.

Tās tas bija līdz noteiktam vecumam. Tad man apnika māžoties, un es biežāk domāju, kā pietuvoties citu – galvenokārt to cilvēku uzskatiem, kuri man ir autoritātes. Neslēpšu, ka tādu nav pārāk daudz. Viens no tiem – mana vecākā meita Lāsma. Viņa ir izauguse tik pārsteidzoši gudra, ka ieklausos viņas viedoklī gluži vai kā orākula sacītajā. Par Lāsmu gudrāks ir tikai viņas vīrs Dainis. Viņa pārākums izpaužas tamā, ka, atšķirībā no manas meitas, viņš prot savu gudrību paturēt pie sevis. Vienīgi, ja izdodas pagrūst Daini alkohola pārtēriņa virzienā, znotiņš paliek runātīgāks, un ir iespējams izzināt vienu otru patiesību. Mjā, vēl Dainis dažkārt raksta recenzijas, un es tiešām negribētu būt to rakstnieku vidū, kas patrāpās viņam zem spalvas. Nepietiek, ka Dainis saka patiesību, viņam vēl piemīt smalkas ironijas pilns stiliņš.

Bez šiem diviem gudrīšiem pasaulē vēl ir baigi čum cilvēku, kuru domās ir vērts ieklausīties, un mani pārņem šausmas, ja es konstatēju, ka man ir atšķirīgs viedoklis. Kaut vai par to pašu nelaimīgo Boviju. Nepietiek, ka manis nemīlētais Stundiņš mani apņirdz, vēl praktiski kurš katrs prātīgs cilvēks pateiks, ka Bovijs ir ģēnijs, un “torg tut ņeumetjen”. Lāsma vēl vairāk – viņa pat gatava sākt mani trollēt, ja izsakos negatīvi par šo mākslinieku, jo viņa nespēj samierināties, ka šajā jautājumā es izrādos aplam stulbs. No manas puses prātīgākais būtu izlikties, ka piekrītu vairākuma viedoklim, bet uz šādu rīcību es vienkārši neesmu spējīgs. Grūtāk par visu man ir atkāpties no saviem uzskatiem. Patiesībā tas vispār nav iespējams.

Kāpēc es pēkšņi sāku prātot par šādu salīdzinoši absurdu tematu? Gribēju teikt, ka man patīk abi augstāk minētie Dilana diski. Street Legal liekas tipiski labais – man tas patīk pat labāk par nākamo – Slow Train Coming, un es zinu, šāds viedoklis daudziem var likties pat zaimojošs. Savukārt no Desire man nenormāli patīk Hurricane. Turklāt ne tik daudz kā aģitācijas dziesma, kas rakstīta ar konkrētu mērķi, bet gan kā mākslas darbs pats par sevi. Kādreiz, kad es tikai sāku klausīties Dilanu Hurricane līdzās Knockin' on Heaven's Door un Like a Rolling Stone man likās ierindojams starp labākajiem Boba veikumiem.

Mjā, ar paša muļķību nevajadzētu lepoties, bet – kā jau teicu – ar sevi es neko nevaru padarīt – ja par kaut ko man ir viedoklis, es pie tā pieturos neatkarīgi no tā, ko saka visi pasaules guru.