Atkal TOP 100 (10)

Marillion 1984 – Fugazi

Vēl viens manis nemīlēto 80to atklājums. Man iepatikās visi trīs pirmie grupas albumi. Ar Fugazi es viņus iepazinu, tāpēc tas ir te.

Matthew E. White 2013 - Outer Face EP

Kaut ko no Vaita man ierādīja Klāss, bet Outer Face man likās pats labākais – un es pie tā arī paliku. Perfekti veido noskaņu.

Mavis Staples - 2010  You Are Not Alone

Es ilgi nespēju dzīvot vienā universā. Tas man varbūt no tā, ka lielāko daļu savas dzīves es vadīju klasiskajā rokmūzikā, bet, kā sāku blandīties, tā vairs nespēju apstāties. Es neesmu gospeļu cienītājs, bet tā nu ir sagadījies, ka esmu panesies arī šajā virzienā. Un labi vien ir, jo nav slikta žanra – ir tikai labi vai ne tik ļoti izpildītāji.

Miles Davis  1969 - In a Silent Way

Es nespēju kāpēc, bet tieši šis Mailza disks man vislabāk iet iekšā. Viegli, nepiespiesti, smalki. Vienkārši kaifs.

Modern Jazz Quartet 1962 - Lonely Woman

Labu laiku atpakaļ – aptuveni pirms diviem gadiem, es spētu labāk paskaidrot savu motivāciju, kāpēc es atlasu tieši šos, nevis citus džeza albumus kā savus favorītus. Tad es biju līdz ausīm tajā visā iekšā, bet tagad man atliek tikai uzticēties paša viedoklim. Laba mūzika.

Morphine 1997 - Like Swimming

Tādi tumši toņi, bet šāda mūzika tomēr ir baigais kaifs. Neatceros, kurš man šo piespēlēja – es savulaik pat sludināju ģīmjgrāmatā, lai vainīgais atzīstas – viņam par to nekas nebūs. Kāds atzinās, bet nu vairs neatceros kurš. Ideāls muzons, ne tik ideālam garīgajam.

Mozart- Eine Kleine Nachtmusik

Mozart, Requiem Laudate Dominum

Mana mīlestība cauri laikiem.

National 2001 - The National

Kristaps ieteica. Varbūt jāklausās kāds cits albums - High Violet, piemēram, ar kuru es iepazinu šo grupu. Tomēr šaubu gadījumā es parasti palieku pie pirmā diska.  

Neil Young 1979 - Rust Never Sleeps

Tonight's the Night tomēr ir labāks, bet My My, Hey Hey ar akustisko ģitāru tā aizgāja.

Nick Cave - 1997 The Boatman's Call

Vienkārši lielisks!

Nick Drake 1972 - Pink Moon

Liekās, ka tieši Pink Moon bija par iemeslu tam, ka ilgstoši sasirgu ar tādām klusinātām akustiskām lietām. Patiesībā zāles pret šādu sajūtu es nemeklēju – es to vienkārši mīlu.

Paul Simon 1986 – Graceland

Viens no maniem Amerikas albumiem. Nevis tajā nozīmē, ka sāku to klausīties tur – man to jau agrāk bija ierādījis Krišs. Vienkārši tajā laikā man tas visu laiku skanēja galvā. Es trīs mēnešus nodzīvoju viens, daudz braukāju apkārt ar divriteni, biju dažādās vietās. Man īpaši patika apmeklēt yard sales. Ne tik daudz tāpēc, ka es gribētu tur ko nopirkt – biežāk vienkārši skatījos, kādas lietas amīši pamet aiz sevis, pārceļoties uz jaunu vietu. Mīkstās mēbeles, fitnesa trenažieri – tas nebija interesanti. Bet bija arī izbāzti zvēri, kabatas pulksteņu kolekcijas, monētas – viss kas. Es kādu mantu nopirku reti – naudas bija maz. Bet skatīties jau nav liegts. Galvā man bieži skanēja frāze “Empty as a pocket”.

Penguin Cafe Orchestra 1875 – Music from the Penguin Cafe

Crazy mūzika, bet kaut kā baigi labi iet iekšā. Lielisks disks!

Peter Green - 1998 - Nigel Watson Splinter Group - The Robert Johnson Songbook

Vienkārši baudīgs bļuzēvičs.

Pharoah Sanders 1969 – Karma

Tāds nedaudz spokains džezs. Izcils saksofons.

Pink Floyd - 1973 - Dark Side Of The Moon

Pink Floyd 1979 - The Wall

Man ir kauns atzīties, ka Votersa-Gilmora kādreizējais ķīviņš ne tikai neapdziest, bet brīžam vēl vairāk iedegās manā smadzenē. Nu, kaitina mani kārtējais, ja ne tieši sūds, tad viduvējā mūzika, ko atkal tirgo Pink Floyd ietinamajā papīrā. “Lieliskā” atruna, ka ne jau es, bet, lūk, Raits ir šā diska iemēsls man liekās galīgi aiz matiem pievilkta.

Tagad laiku pa klausoties visus tos slavenos albumus, nedaudz paliek žēl žanra. Kādreiz tik pieprasītais Pink Floyd “psihoprogroks” ir miris. Liekās, ka Rodžers to bija sapratis jau taisot Radio K.A.O.S., bet vēlāk acīmredzot tomēr sāka šaubīties. Jādomā, ka Amused to Death relatīvā neveiksme viņam atvēra acis. Nekas cits neatlika, kā vien kāpt muzeja vitrīnā, kur viņa trīs bijušie koriši jau labu laiku gozējās. Dzīva leģenda nedrīkst ļaut publikai piedzīvot vilšanos. Skumji.

Mjā, bet The Endless River jau nav vairs pat atgremota mūzika – tas jau ir nākamais līmenis.

Queen 1974 - Sheer Heart Attack

Šausmīgi lieliska sajūta atkal dzirdēt šo disku. Vakar izcēlās pagaras debates ģīmjgrāmatā par 70tajiem, kur kāds pieminēja, ka 76tajā parādījās jau pirmie Queen fani. Mjā, es tāds esmu kopš 1974.

Radiohead 1997 - Ok Computer

Lielisks.

Ramblin Jack Elliott 1958 - Jack Takes The Floor

Ar šo atradumu es personīgi lepojos.

Real Estate 2014 – Atlas

No kurienes šie? Visumā simpātiski.

Roger Rodier 1972 - Upon Velveatur

Man šausmīgi mīļa mūzika. Tāda klusināta, pat intīma. Interesanti, ka tai nav atradusies vieta pat wiki.

Rolling Stones - Hot Rocks 1964-1971

Kauns atzīties, bet Stones man vislabāk patīk klausīties izlasēs. Zinu – tā ir zaimošana, bet tāds nu es esu.

Ry Cooder - 1985 Paris, Texas

Vēl viena spokaina lieta, ko Klāss ir ierādījis.

Ryan Adams - 2004 - Love is Hell

Gribēju sākt muldēt, ka nezinu, kāpēc izvēlējos tieši šo disku. Patiesībā zinu – nenormāli patīk Hotel Chelsea Nights – my stomach screams like a gang of angry dogs.

Shirley 1993 - Light Out Of Darkness_ A Tribute To Ray Charles

Atkal neatceros, kas man šo ierādījis, bet man patīk.

Simon & Gurfunkel 1967  Parsley, sage, Rosmary And Thyme

Mjā, Saimons ar Garfunkeli, līdzīgi kā Kets Stīvens, ir viena no mūža kaislībām. Baidos, ka jālieto tik perverss vārds kā – dievinu. Scarborough Fair, Cloudy, Homeward Bound, The 59th Street Bridge Song (Feeling Groovy) – nē, es vienkārši ģībstu.

Stealers Wheel 1972 - Stealers Wheel

Stuck In The Middle With You – esmu iestrēdzis ar šiem kopā un netieku nost.

Stevie Ray Vaughan 1999 - The Real Deal Greatest Hits

Šādas lietas parasti nāk no Ainara.

Supertramp 1979 - Breakfast in America

Kā pate dzīve.

Sweet Billy Pilgrim 2009 - Crown And Treaty

Blakefield Gold – vešķ.

T.Rex 1972 - The Slider

Varbūt Electric Warrior no tiesas labāks?

Thelonious Monk 1957 Brilliant Corners

Man, kā jau džeza idiotam, šis liekās nedaudz samudrīts, bet kopumā – īsta manta.

Tom Waits 1976 Small Change

Tom Waits 1985 Rain Dogs

Savulaik pat sarīkoja Onkuļa Toma albumu skaistuma konkursu, bet uzvarētāju noskaidrot ir praktiski neiespējami. Lai būtu šoreiz šie divi.

Tommy Emmanuel 2010 - Little by little

Vienkārši lielisks. Būs jālūko atkal tikt uz šamā konci.

Van Morrison 1967 Blowin' Your Mind

Pirmais vienmēr būs pirmais.

Weather Report 1977 - Heavy Weather

Forši.

Wilco 2002 - Yankee Hotel Foxtrot

Šādas lietas var ierādīt tikai Kristaps.

Wynton Marsalis & Willie Nelson 2008 -Two Men With The Blues

Lustīgi.