Крокодил не ловится

Jau atkal jūtos nelaimīgs. Un kā gan citādi? Tuvojas Rīgas Domes vēlēšanas, un ir aktivizējušies cilvēki, par kuriem es parasti cenšos nedomāt. Kandidātu sarakstos gan pavīd arī vien otra pazīstama seja – tas ir kā medus karote darvas mucā. Gadās. Kretinē viens otrs ģīmjgrāmatas “friends”, kas gluži negaidot ir aktivizējies. Tas notiek brutāli apdiršot politiskos konkurentus. Tomēr no tādiem ir salīdzinoši viegli tikt vaļā viņus atdraugojot.

Nē, šīs vēlēšanas, kurās pat nezinu par ko vēlēt (šis nav aicinājums aģitēt!) visdrīzāk nav manas melanholijas cēlonis. Varbūt aktivitātes aiz okeāna, kur, šķiet, uz otro termiņu tiks ievēlēts kāds “stabils ģēnijs”? Diez vai. Es jau sen kā esmu pārstājis vainot amerikāņus stulbumā – šī kustība ir patiesi internacionāla; pat mēs, bāleliņi, nespējam palikt malā.

Tad kas? Varbūt vaina jāmeklē sevī pašā? Jā, man nesen izkrita inleja un reizē ar to pats priekšējākais zobs. Tas ir taisni apbrīnojami, cik slikti cilvēks jūtas, kad viņam trūkst šāds nieks – viens priekšzobs. Negribas vairs ne smaidīt, ne runāt ar cilvēkiem (šļupstēt); pat mīlēt vairs negribas. Jā, bet šāda problēma savā veidā var būt arī prieka avots. Tā kā bez priekšzoba nav dzīves, tad tu, cilvēks, tūlīt pat nodod sevi zobārstu rokās, lai tev to štruntu ievieto atpakaļ. It kā nekā īpaša. Tomēr tā gluži vis nav. Mūsdienās dentistu ceņņiki ir tādi, ka viss pārējais šajā dzīvā sāk likties smieklīgi lēti. Droši vari apciemot pat visdārgāko restorānu. Pirms zobu problēmas man sirds noteikti sažņaugtos baisā rēķina priekšnojautās. Turpretī tagad vienkārši salīdzinu to ar zobārsta taksi un palieku nesatricināmi apmierināts un pat līksms – kapeikas vien tās ir. Uz nervu pamata pat pasūtīju sev internetā trīs pārus kedu. Agrāk bija žēl naudas, turpretī tagad...

Nuja. Pie kā es paliku? Ak, jā – esmu nelaimīgs. Acīmredzot nelaimes cēlonis ir meklējams kamā citā. Un tas cits visticamāk būs tā pati nelaimīgā ģīmjgrāmata. Jā, pēdējā laikā ir sanācis te sarieties ar pāris tipāžiem. Lai gan – tas viss pieder pie lietas. Kad ir slikts garīgais, kašķīgi komentāri raisās paši no sevis. Nu, bet ir arī viens otrs nelabojams idiots. Stāsta, ka protot braukt ar auto par pārdesmit kilometriem ašāk nekā ir atļauts, un tas sniedz viņam tik neizmērojamu laimes sajūtu, ka piegāna tīmekli pilnu ar savām glupībām. Gribētos tādu apsēdināt blakus kādam rallija braucējam, lai rastos izpratne, ko patiesībā nozīmē prast braukt.

Atkal aizmuldējos. Nē, šie “lielīb’ naudu nemaksā” tipāži nav tas, kas mani nomāc. Tā nav arī kāda patiešām forša virtuāla drauga uzmācīga ideja, ka ir jāapraksta kādas iedomātas Annas seksuālie piedzīvojumi. Ja kādam ir uznācis “Annas periods” – nu bet lai! Tas ir daudz labāk nekā realitātē “po babam” – kā tika pateikts “Rudens maratonā” (Ļeņigrad – gorod maļenkij).

Varbūt mani kretinē kašķēšanās par mūziku? Savas niecības apzināšanās, ka esmu nogulējis “panku revolūciju”? (es patiešām to nepamanīju). Jā, pankroku es nemīlu. Man gan viens otrs panku izpildījums ir paticis gluži labi, bet tad allaž esmu dabūjis sejā, ka tieši tajā dziesmā, kura man ir patikusi, tas vairs neesot nekāds pankroks. Mjā, acīmredzot tikko cilvēki iemācās spēlēt, viņi vairs nav nekādi panki. Tās ir savstarpēji izslēdzošas lietas. Bet pankroks mani mazāk kaitina kā disko – kaut arī tā pirmsākumos es to kvēli iemīlēju, bet tad ātri noguru no tā barbariski vienmuļā ritma.

Ģīmjgrāmatā, saprotams, es to visu neteicu, lai “neaizvainotu ticīgo jūtas”. Vien piezīmēju, ka ar disko ēras sākumu mūzika man šķiet tāda bišķu vienveidīga. Uz to dabūju atbildi, ka tas ir pavisam normāli. Veciem cilvēkiem viss jaunais liekas vienveidīgs, bet jaunajiem veco mūzika tāpat. Tas ir tāpat kā mums visi ķīnieši šķiet ļoti līdzīgi, bet viņiem eiropieši.

Tas bija kā belziens pa pakrūti. Es esmu vecs, un pasauli es nesaprotu un nemīlu tieši šā iemesla dēļ. Galvā ieskanas “Pensijā jau garlaicīg’ – zobi ārā krīt...” (tas priekšzobs!). Un es saprotu – es vienkārši esmu vecs. Un ne tikai vecs, bet arī īgns, ecīgs un sapūties. Jā, tā nu tas ir. Atliek vienīgi paklanīties un atklanīties.