Tramps un Amerikas lielums

Kā man ir laimējies! Vispār gandrīz uzrakstījās – kā mums, latviešiem, ir laimējies, bet tad aptvēru, ka šis nav tas gadījums, bet par to vēlāk. Šorīt klausījos ziņas – ASV ir atvilkuši savus spēkus no Sīrijas, un tagad viņu vienīgie patiesi uzticamie sabiedrotie – kurdi – ir nodoti Erdoanam apēšanai. Tramps ANO sesijas laikā bija ticies ar Turcijas diktatoru un, pēc visa spriežot, vienojušies par “mazu biznesu”. Droši vien pret atbalstu savā pārvēlēšanas kampaņā Tramps būs nodevis sabiedrotos. 

Varētu prasīt, kur tad tā mana laime? Vai tad es nemaz nejūtu līdzi kurdiem, kas cīnās par savas valsts atjaunošanu līdzīgi kā latvieši pavisam nesen? Atbilde ir pavisam vienkārša – latviešiem ir laimējies, ka Tramps nenāca pie varas kaut kad 80tajos. Tad viņš 100 reizes būtu paspējis pārdot mūs, latviešus, ar visiem paltrakiem. Arī tagad, protams, tas ir ļoti ticams scenārijs, bet, paldies Dievam, bez ASV vēl eksistē citas NATO valstis, kas to nepieļaus.

Varētu vaicāt, kāpēc tikai man ir laimējies, nevis visiem latviešiem? Nu, ne jau tikai man, protams. Vēl arī daudziem citiem. Jautājums ir par tiem trimdas latviešiem, kas stāv un krīt par Trampu. Vai viņi atbalstītu šo prezidentu arī tad, ja viņš, līdzīgi kā kurdus, nodotu baltiešu brīvības centienus. Vai viņi balsos par Trampu, ja pēdējais nolems uztaisīt “mazu biznesu” ar Putinu, lai padarītu “Ameriku atkal lielu”, atdodot Baltiju Putinam apēšanai? Kas vispār slēpjas aiz šā “lieluma” lozunga? ASV gan manās, gan daudzu citu acīs tikai samazinās. Laikā, kad pasauli apdraud neskaitāmi izaicinājumi, kā, piemēram, globālā sasilšana, starptautiskais terorisms, Ķīnas un Krievijas ģeopolitisku un militāru ambīciju pieaugums, ASV meklē savu “lielumu”, pārdodot draugus. Šī administrācija meklē draugus Ziemeļkorejā, Turcijā un Krievijā. Visur, kur pie varas ir tautu ienīsti varmākas. Nožēlojami. Tā rīkoties var tikai sīkmaņu nācija, kas mirkļa labuma dēļ gatavi upurēt principus. Tādi grib būt lieli? Nekad.