Stulbums

Stulbums mani piemeklēja, braucot auto. Es, kā jau ierasts no rītiem, klausījos nevis mūziku, bet gan BBC. Šodien tas notika vēlāk nekā parasti, jo no rīta biju pie zobārsta. Radio diktors intervēja kādu gudrīti izglītības jautājumos. Pēdējais žēlojās, ka skolā māca visu, tikai ne to, kas dzīvē ir noderīgs.

Un tad tas notika. Es paliku stulbs. Līdz šim ne klausoties radio Baltkom krieviski, ne pļāpājot ar draugiem, pat satiekot Izglītības ministri, man nekad nebija ienācis prātā, ka es varētu spriest, kas būtu jāmāca bērniem skolā. Es vienkārši esmu ķomka šajā jautājumā. Tas gan netraucē mani ar interesi sekot tam, ko stāsta citi. Dažam patīk padomju laiku izglītības sistēma, cits vēlas ieviest Somijas modeli, kur bērni paši izlemjot, ko grib mācīties (ja vispār grib). Korejieši visu vēloties darīt Tīmeklī – arī mācīties.

Man pašam nav noteikta viedokļa. Bet šodien es iztēlojos, ko es būtu gribējis apgūt pamatskolā un vidusskolā, ja man būtu iespēja izvēlēties. Protams, ir jāiemācās lasīt un rakstīt, kā arī elementāro matemātiku. Tas būtu tā kā pamats. Bet ko vēl? Kas ir tās universālas zināšanas, kas bērnam noderētu visa mūža garumā, nevis 3-5 gadus, jo, tehnoloģijām strauji attīstoties, pieprasītās prasmes strauji mainās.

Pirmais, ko es būtu vēlējies apgūt, kas būtu riktīgi ģeldīga lieta, man šķiet pieklājība un etiķete. Bez tās cilvēks sabiedrībā jūtas tik omulīgi kā zivs krīta spainī. OK, tas viens, bet ko vēl? Nu, protams, skolā vajadzētu iemācīt dejot. Tas ļautu vieglāk veidot pazīšanos ar daiļo dzimumu, kad tam pienāk laiks, un pilnīgi noteikti uzlabotu stāju. Jā, dejas būtu otrs svarīgākais priekšmets, pēc pieklājības, kurai es vēl piekabinātu klāt runas mākslu. No sākuma vienkārši dikciju, bet vēlākā klasēs arī loģiku.

Ko vēl? Gluži dabīgi, ka katram vidusskolniekam, beidzot skolu, vajadzētu prast dziedāt, pazīt notis un spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Šīs ir lietas, kas mūsdienās pietrūkst visvairāk. Ja neticat – paklausieties, kādu mūziku pārraida radio.

Nu, tās būtu svarīgākās lietas. Protams, izglītotam cilvēkam vajadzētu spēt orientēties vēsturē. Es šeit, zināms, domāju Mākslas vēsturi, jo kuru gan var interesēt pagātnes bezgalīgie kari un valdnieki, kas tos izcīnīja?

Jā, protams, skolēnam ir jāapgūst vēl 2-3 svešvalodas, un kaut kas no eksaktām lietām – fizika, astronomija, ķīmija – lai tie, kas savu dzīvi iedomājas saistīt ar šīm sfērām, zinātu, ka tādas ir.

Jā, un vēl es gribētu laicīgi apgūt Projektu vadību. Tā attīsta loģisko domāšanu, darbu plānošanu, kā arī komunikāciju ar citiem cilvēkiem.

Īsāk sakot, priecājieties, ka es neesmu Izglītība un Zinātnes ministrs! Izbaudiet to!