hey you! don't tell me there's no hope at all.
Viss sagājis vienā čupā – Klāsa šūpuļdziesmas, Pink Floyd
Wall, pudele 2010. gada Babylon’s Peak un jaunais, mellais auto, kas stāv noparkots
pagalmā, bet nekādas emocijas – ne pozitīvas, ne negatīvas neraisa. Dzīve iet
uz priekšu.
Mani šodien apmeklēja kāds sens industrijas ieroču biedrs,
un pēc aptuveni stundas gara ievada piedāvāja man pārdot visu, ko es esmu savā mūžā esmu biznesā
sastrādājis. Viņam – par sviestmaizi. Cik tad ilgi domāju dzīvot... Rīgā. Kas
notiks 2021. ?
Jā, patiesi, kas notiks? Vai arī jau būs noticis. Runāju ar savu labāko darbinieku,
kas gadiem ilgi ir nesis mani uz saviem kamiešiem pretī panākumiem. Ko darīt?
Pārdot visu, kamēr kāds vēl ir gatavs maksāt? Turpināt? Kāpēc? Kādēļ? Jautājumu
vairāk nekā atbilžu.
Tad pēdējais izbrauciens manā tumši zilajā limuzīnā, lai
tūlīt pārsēstos tieši tādā pašā, tikai 4 gadus jaunākā un mellā. Laikam
nojauzdams, kāds man būs noskaņojums, esmu izvēlējies šo ne visai optimistisko
krāsu savam jaunajam braucamajam. Laiks dzīvot un laiks mirt. Šis ir mans
pēdējais auto. Mazākais šajā darbavietā. Kas notiks tālāk? Loceklis viņu zina.
Klausos Klāsa Šūpuļdziesmas. Izklausās jocīgi – kā var
klausīties grāmatu? Ja tas ir Klāss, tad var. Šodienas albums ir Money and
Cigaretes. Atkal, cik ironiski! Es savā blogā atceros savas smēķētāja gaitas,
bet man piedāvā naudu par visu manu biznesa dzīvi, kāda nu tā ir bijusi. Piemetinot – “kamēr tam vēl ir
kāda vērtība”.
Ģīmjgrāmatā ir iekūņojies Juris – mans mazāk slavenais, bet toties
karjeras panākumu alkstošais brālēns. Viņš visiem iesaka izlasīt grāmatu par KP
– Liepājas basketbola brīnumbērnu, kas pagāšnakt demonstrēja tik nožēlojamu
sniegumu uz laukuma, ka izpelnījās visu Ņujorkas fanu ņirgas un nopēlumu. Kā gan viņš spēja tik zemu nolaisties? Trauma atstājusi sekas un viņa spēli? Vai arī komandā
valda rasisms pret baltādainajiem? Vienkārši stulbi.
Kleptons sen kā jau beidzies, un es klausos Wall. Pēc
visiem šiem gadiem. Un atkal sajūtos vientuļš, neaizsargāts un izmisis. Kā tā?
Rīt taču iešu uz darbu, un padotie atkal klusējot mani palaidīs pa priekšu caur
durvīm – it kā es būtu tas galvenais, bet ne viņi – tie kas dara. Es izlikšos, ka strādāju, bet citi patiešām to darīs. Nožēlojami.
hey you! don't tell me there's no hope at all.
hey you! don't tell me there's no hope at all.
Komentāri
Ierakstīt komentāru