hey you! don't tell me there's no hope at all.

Viss sagājis vienā čupā – Klāsa šūpuļdziesmas, Pink Floyd Wall, pudele 2010. gada Babylon’s Peak un jaunais, mellais auto, kas stāv noparkots pagalmā, bet nekādas emocijas – ne pozitīvas, ne negatīvas neraisa. Dzīve iet uz priekšu.

Mani šodien apmeklēja kāds sens industrijas ieroču biedrs, un pēc aptuveni stundas gara ievada piedāvāja man pārdot visu, ko es esmu savā mūžā esmu biznesā sastrādājis. Viņam – par sviestmaizi. Cik tad ilgi domāju dzīvot... Rīgā. Kas notiks 2021. ?

Jā, patiesi, kas notiks? Vai arī jau būs noticis. Runāju ar savu labāko darbinieku, kas gadiem ilgi ir nesis mani uz saviem kamiešiem pretī panākumiem. Ko darīt? Pārdot visu, kamēr kāds vēl ir gatavs maksāt? Turpināt? Kāpēc? Kādēļ? Jautājumu vairāk nekā atbilžu.

Tad pēdējais izbrauciens manā tumši zilajā limuzīnā, lai tūlīt pārsēstos tieši tādā pašā, tikai 4 gadus jaunākā un mellā. Laikam nojauzdams, kāds man būs noskaņojums, esmu izvēlējies šo ne visai optimistisko krāsu savam jaunajam braucamajam. Laiks dzīvot un laiks mirt. Šis ir mans pēdējais auto. Mazākais šajā darbavietā. Kas notiks tālāk? Loceklis viņu zina.

Klausos Klāsa Šūpuļdziesmas. Izklausās jocīgi – kā var klausīties grāmatu? Ja tas ir Klāss, tad var. Šodienas albums ir Money and Cigaretes. Atkal, cik ironiski! Es savā blogā atceros savas smēķētāja gaitas, bet man piedāvā naudu par visu manu biznesa dzīvi, kāda nu tā ir bijusi. Piemetinot – “kamēr tam vēl ir kāda vērtība”.

Ģīmjgrāmatā ir iekūņojies Juris – mans mazāk slavenais, bet toties karjeras panākumu alkstošais brālēns. Viņš visiem iesaka izlasīt grāmatu par KP – Liepājas basketbola brīnumbērnu, kas pagāšnakt demonstrēja tik nožēlojamu sniegumu uz laukuma, ka izpelnījās visu Ņujorkas fanu ņirgas un nopēlumu. Kā gan viņš spēja tik zemu nolaisties? Trauma atstājusi sekas un viņa spēli? Vai arī komandā valda rasisms pret baltādainajiem? Vienkārši stulbi.

Kleptons sen kā jau beidzies, un es klausos Wall. Pēc visiem šiem gadiem. Un atkal sajūtos vientuļš, neaizsargāts un izmisis. Kā tā? Rīt taču iešu uz darbu, un padotie atkal klusējot mani palaidīs pa priekšu caur durvīm – it kā es būtu tas galvenais, bet ne viņi – tie kas dara. Es izlikšos, ka strādāju, bet citi patiešām to darīs. Nožēlojami.

hey you! don't tell me there's no hope at all.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Līdakas

Gavēnis

Ogriņš