I'm Slightly Mad

Jā, laiks lido vēja spārniem. Liekas pavisam nesen sastādīju divas izlasītes Je Ne Suis Pas Mort Je Dors un Air Dancer. Toreiz dziesmas, no kurām savācu abas šīs izlasītes, es nosaucu par “dīvainīšiem”, kaut gan tagad vairs nesaprotu kāpēc. Man šie gabali vairs neliekas ne traki, ne ekstrēmi. Pavisam normālas dziesmas – patiesībā foršas. Nekā ārkārtēja vai “no rindas ārā izejoša” (из ряда вон выходящий). Jā, laikam šajos četros gados riktīgi izmainījies esmu es pats. No normāla starptautiskas korporācijas klerka, kas vakaros saprātīgās devās paklausījās jaunības dienu diskus, esmu kļuvis par idiotu, kam mūzika ir pārvērtusies par nemitīgu meklējumu procesu. Tas ir pilns ar šaubām, acumirklīgiem ekstāzes brīžiem, kas mijās ar melnas depresijas periodiem. Vēl šā procesa ietekmē es neglābjami esmu sapinies sociālajos tīklos, kuros vadu lielāko daļu savas dzīves. Un, jā, it kā ar to vēl būtu par maz esmu meties blogošanā. Iesākumā it kā nevainīga ideja pierakstīt bērnības atmiņas, lai nepiemirstas. Es pat bija izstrādājis īpašu metodiku – izlozēju trīs dziesmiņas, un mēģināju saprast, kura no tām mani pagrūž kādu atmiņu virzienā. Mūzikas bija daudz, atmiņu vēl vairāk – spēj tikai stročīt.

Tad mani piemeklēja Klāsa 101 albumu grāmata. Bērni bija jau apmācījuši mani kačāt torentus, un es noklausījos visus Klāsa albumus, uzrakstot īsus komentārus par katru no tiem, kurus tāpat publicēju savā blogā. Vispār jau tad es sāku apjaust, ka labi šis nebeigsies – es katru dienu darbā tikai to vien darīju kā gaidīju, kad atkal varēšu vakarā grimt Klāsa ieteiktajā mūzikā, lasīt viņa recenzijas un salīdzināt tās ar paša domām. Klāt vēl nāca arī vīns, kura dzeršana “Vīna pieturas” degustāciju iespaidā no katram saprotamas cilvēciskas vēlēšanās piedzerties, sāka pārvērsties par vells viņu zina ko – es pārvērtos par vīna baudītāju. Atkal ne jau klasiskajā sommelier izpratnē, kad cilvēks sagaršo vīnā visādas ērmības – dažādas ogas, augļus, tabaku un arī tādas dīvainas lietas kā melnzemi vai pat “kūtspakaļu” (pēdējo gan tikai īpaši smalkos vīnos). Man patīk vīnu dzert, un, ja tas nav tieši riebīgs (degustāciju iespaidā arvien biežāk atklājās, ka daudzi vīni tādi ir), klausīties, kā kāds dzied tam slavas dziesmas. Stāsta visādas teikas un teiksmas par vīna sugas izcelšanos, konkrēto reģionu un visādas citas lietas. Gluži dabiski, ka tādejādi Eiropas vīni man ir tuvāki, jo Jaunās Pasaules ražojumi vēl nav paspējuši tā apaugt ar leģendām.

Bet stāsts jau nav par vīnu, bet gan par manu morālo degradāciju. Vīns tur bija tuvumā, bet pilnīgi noteikti nebija izšķirošais faktors manā stāstā. Kad es biju izgājis cauri Klāsa 101 albumam, vēl bija cerība, ka es likšos mierā, un mana dzīve atgriezīsies iepriekšējās sliedēs. Tā nenotika, jo man uz Ziemas Svētkiem iedāvināja grāmatu 1001 viens albums, kas tev jānoklausās, pirms tu atņirdzies. Jā, skaitlis 1001 nav tev nekāds “suņa loceklis”. Patiesībā arī 101, ja uz to lietu skatās puslīdz nopietni, ir baigi čum. Es kādu laiku šaubījos, vai man ķerties šādai lietai klāt. Līdz vienu dienu es sapratu, ka patiesībā es bez tā vairs nespēju dzīvot – bez mūzikas un vīna vakaros. Klāsa grāmata bija mani samaitājuse.

Nuja. 1001 albumu grāmatas filtrēšana izrādījās pavisam savādāks sports salīdzinājumā ar Klāsa 101. Tajā izrādījās daudz tādu lietu, kuras pavisam mierīgi var arī neklausīties. Turklāt pievienotos aprakstus nevarēja pat salīdzināt ar Klāsa smalkajām recenzijām. Tāpēc es gāju uz priekšu nesalīdzināmi ātrāk, nepūloties lietas noklausīties atkārtoti, ja bija šaubas. Īsāk sakot, es sāku haltūrēt. Turpināju savas domas fiksēt blogā un, lai man no noklausītā paliktu arī kāds prieciņš, veidoju kompilācijas no tām dziesmām, kas man bija vislabāk patikušas.

Tā viss gāja labi, līdz vienā brīdī es ievēroju, ka pamazām jūku prātā. Mūzikas bija vienkārši par daudz. Turklāt pēc gadiem es jau biju sasniedzis 80tos. Šā perioda mūzika – vismaz tā, kas bija meinstrīmā – man vienmēr ir izsaukusi teju fizisku nepatiku. Es pārtraucu filtrēt 1001 albumus, bet no mūzikas miera man tāpat nebija. Es sāku mētāties lokiem kā zivs, kas mēģina norauties no āķa. Sāku pētīt blūzus, tad mani ieinteresēja vecie rokenroli. Tā iespaidā sāku interesēties, kad pirmo reizi parādījies “pumpējošais” ritms, kas ir katra laba rokenrola pamatā. Izstaigāju boogie woogie, nonācu pie regtaimiem, tad Hot Jazz, un pētīju, kā tas transformējas mūsdienīga džeza formās. Kad noguru no tik sarežģītas mūzikas, metos atkal 60tajos un 70tajos – savas bērnības mūzikā. Kad tā likās pārāk primitīva, sāku brūķēt simfonisko mūziku, kurā nespēju tā pa īstam iebraukt, bet pēc tās atkal džezs brīnumjauki gāja iekšā.

Paralēli visu laiku strādāju pie sava TOP 100 albumu saraksta, kuru katru gadu pārskatu un atsvaidzinu. Un tad gluži nejauši uzkūlos savām pirmajām izlasītēm ar “dīvainīšiem”. Jā, nekā dīvaina tajās vairs nesaskatīju, bet man pašam tās iepatikās. Vienīgi kaitināja divi lietas – vienkārt, izlasītēs bija ļoti daudz viena izpildītāja gabalu. Otrkārt, šie gabali vēlāk bija izmantoti citās kompilācijās, un tas ir kaitinoši, ja kādu dziesmu dzirdi pārāk bieži. Tāpēc nolēmu tās atsvaidzināt. Tā kā atkārtoties vairs nav ļauts, sanāca tikai viens sborņiks: I’m Slightly Mad

1. Air A Danser – Combustible Edison
2. Moving On – Nick Cave
3. Na nebe Voroni – DDT
4. Summertime – Janis Joplin
5. Dziesma sniegbaltītei – Liepājas Brāļi
6. Kokomo – Eric Bibb
7. She Brings the Rain – Can
8. Coconut – Harry Nilsson
9. Ode to Billie Joe – Bobbie Gentry
10. Rock On – David Essex
11. After Hours – After Hours
12. Luna uspokoj menja – Akvarium
13. Rudens Vējā – Ingus Baušķenieks
14. On The Road Again – Canned Heat
15. Cold Water – Tom Waits
16. State Trooper – Cowboy Junkies
17. Phantasmagoria Blues – Mark Lanegan

Uz šīs augstās nots varētu arī beigt, bet ideja par “dīvainīšiem” manī joprojām ir dzīva, un, ieraudzījis kādreiz nerealizētu projektu “Spoka žēlabas”, es nenoturējos un saploģīju vēl vienu izlasīti.

Spoka žēlabas

1. Calliope – Tom Waits
2. Climbing up the walls – Radiohead
3. Individuality (can I be me) – Rachelle Ferrell
4. Black Heart – Calexico
5. Bruha Bembe – Dr. John
6. Dream Brother – Jeff Buckley
7. See saw – Devendra Banhart
8. Singing Winds, Crying Beasts – Santana
9. We're Going Wrong – Cream
10. Cafe – Tim Buckley
11. Bring Me Coffee Or Tea – Can
12. Abba Zaba – Captain Beefheart And His Magic Band
13. It's All A Part Of Me – Deep
14. Morpheus – Synathesia
15. Shame – Morphine
16. Les Yeux Sans Visage – Combustible Edison