Piaf

Non! Rien de rien

Non! Jene regrette rien

-        Nevar taču sagaidīt orgasmu katrā koncertā... – mēģina pielabināties Marlēna.

-        Bet es savādāk nespēju! – naivā atklātībā atbild Edīte.

Vakar es biju uz Liepājas teātra izrādi “PIAFA”. Es saku “izrāde”, bet tas, kam es vakar biju liecinieks, noteikti bija kas pulka vairāk. Varētu teikt – koncerts, bet arī tas neraksturo vakardienas NOTIKUMU. Es nezinu no kurienes un kā Liepājas teātrī uzradusies aktrise, kas spēj vienkārši iemiesoties slavenajā dziedātājā, bet tas ir noticis fakts. Mirklī, kad viņa dzied, zālē neviens nešaubās – tā ir pati Pjafa! Kā viņa, kas mirusi aptuveni pirms pusgadsimta, spēj atdzimt šeit uz provinces (bet ne provinciāla!) teātra skatuves, paliek noslēpums.

Ja tās būtu tikai dziesmas, kas man ir labi pazīstamas, jo manā melomāna karjerā ir bijis arī Pjafas periods, tad tā būtu tikai pusbēda. Aktrises tēlojums pilnībā uzbur dzīvu Pjafu mūsu acu priekšā ar viņas trakulīgo raksturu un nevaldāmo dabu. Ir redzētas vairākas filmas par slaveno dziedātāju, kā arī pāris Pjafas klipiņi Youtube, kas ir izveidojuši zināmu priekšstatu par šo izcilo franču mākslinieci. Aktrise ar šo tiek tik lieliski galā, ka manā iztēlē visi šie tēli saplūst vienā Pjafā.

Brīžiem man ir grūti sekot izrādei, jo man acīs sariešas asaras. Uz Pjafu, līdzīgi kā uz pāris citiem supertalantīgiem māksliniekiem kā, piemēram, Džeinisu Džoplinu, Billiju Holideju, Džimu Morisonu un vēl kādiem, man smadzenēs ieslēdzas kaut kāds klikšķis – es tā pārdzīvoju viņu traģiskos likteņus, ka iedomājoties vien viņu dzīves, kur dižais un nemirstīgais jaucas ar bēdīgo un dažreiz pat nožēlojamo, es ieslīgstu kaut kādā neparasti sentimentālā noskaņojumā. Īsāk sakot, mazliet paraudu un skatos tālāk.

Ingrīda saka, ka pārējā trupa nevelk līdzi Agnesei Jēkabsonei, kas atveido Pjafu. Te es negribētu piekrist. Šī izrāde ir veidota kā gredzens – ietvars nedrīkst aizēnot briljantu. Tur viss ir kārtībā. Varbūt es būtu vēlējies, lai Marselam būtu atvēlēta lielāka vieta izrādē – savādāk ir grūti saprast, kāpēc Pjafai tieši šis vīrietis dzīvē bija pats svarīgākais.

Savādāk viss bija vienkārši lieliski. Beigās Pjafa dzied, ka viņa nekā nenožēlojot, un publika sarīko viņai ovācijas, kājās stāvot. Izrāde ir beigusies, bet sajūtas paliek. Tāpēc arī nolēmu šo uzrakstīt – mož’ pāries.