Kristapa TOP 100

Cenšos attālināt šo brīdi, cik vien tas ir iespējams, lai arī ar prātu saprotu – nekur no tā neaiziet. Man vēl vienu reizīti būs jānoklausās Bovijs. Tikai nesaprotu, kad labāk to darīt. No rīta nūjojot – nav jēgas. Tad tāpat es pusi palaidīšu garām, turklāt tad gribas klausīties ko mundrāku. Vakarā – tad es vienkārši nespēju neko uztvert, un ir jāiedarbina maksimālais saudzēšanas režīms. Brīvdienu – žēl, bet naktīs man ir vienkārši slinkums. Beigās tomēr saņemos, jo savādāk es nevaru beigt Kristapa TOP 100 analīzi. Es jau apmēram mēnesi praktiski klausos tikai viņa TOP albumus. Kādu laiku es pat nepamanīju, ka man, piemēram, tālrunī ir tikai Kristapa mūzika – tā ir tik tuva manai gaumei, ka bez grūtībām varu atrast lietas, kas noder gandrīz katrā dzīves situācijā. Nav jau arī nekāds brīnums, jo 70 albumi no 100, ja ne tieši ir arī manā TOP 100, tad, mazākais, ir labi zināmi un visumā cienīti. Sasodīts! Starp šiem 70 ir arī tie Bovija ripuļi. Noklausījos tos vēlreiz, bet nekādu verdiktu negribu te izteikt – mans viedoklis par šo stilīgo mākslinieku nav mainījies.

Savādāk viss labi. Klausos visādus Dilanus, Cepelīnus, Jangu, Keivu, utt. un pasaule man liekas vienkārša un saprotama. Te ir gan klusināta akustiska mūzika, gan sapņaina un apcerīga, bet citu brīdi atkal gana naidīga – man tas viss patīk. Tomēr ar laiku pārņem sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Nevaru saprast kā tieši, bet tad saprotu, kas mani nomāc – te viss ir vienlaidus nopietni. Man pietrūkst jautra stulbuma Dr. Hook vai Slade stilā. Mjā, bez humora dzīve paliek nepanesami garlaicīga.

Jā, Kristapam vēl ir pāris lietu, kuras gluži vienkārši nav domātas klausīties manai paaudzei, piemēram, Džons Grants un vēl tur kādi, kas man izklausās kā elektroniski panki – es tos nespēju sagremot. Tomēr tādu ir tikai 2-3 no 100 – tātad klausīšanās kļūdas pieļaujamās robežās. Kopumā – man viss patīk. Vienīgi atklājumu nav pārāk daudz. Sev atlasu:
  1. Elbow – Seldom Seen Kid (2008)
  2. Iron & Wine – Our Endless Numbered Days (2004)
  3. Low – Things We Lost in the Fire (2001)
  4. Paul Buchanan – Mid Air (2012)
  5. Portishead – Dummy (1994)
  6. Richard Hawley – Standing at the Sky’s Edge (2012)
  7. Sparklehorse – It’s a Wonderful Life (2001)

Nav nemaz tik maz, bet pietrūkst “revolucionāru” atklājumu. Visu laiku ir sajūta, ka kaut kur tas jau ir dzirdēts agrāk. Tomēr, ja muzikālās gaumes uz šo brīdi ir tik līdzīgas, tā var būt.

1.     Afghan Whigs – Gentlemen (1993)
2.     Air – Moon Safari (1998)
3.     Arcade Fire – Funeral (2004)
4.     Arctic Monkeys – Whatever People Say I am, That’s What I’m Not (2006)
5.     Bill Callahan – Apocalypse (2011)
6.     Bill Callahan – Dream River (2013)
7.     Bill Fay – Life Is People (2012)
8.     Bob Dylan – Highway 61 Revisited (1965)
9.     Bob Dylan – Blood on the Tracks (1975)
10.  Bon Iver – For Emma, Forever Ago (2008)
11.  Bon Iver – Bon Iver (2011)
12.  Bonnie ‘Prince’ Billy – I See a Darkness (1999)
13.  Cat Stevens – Tea for the Tillerman (1970)
14.  Counting Crows – August & Everything After (1993)
15.  Crosby, Stills, Nash & Young – Deja Vu (1970)
16.  David Bowie – Hunky Dory (1971)
17.  David Bowie – The Rise And Fall of Ziggy Stardust & Spiders from Mars (1972)
18.  David Bowie – Low (1977)
19.  David Crosby – If Only I Could Remember My Name (1971)
20.  Dirty Three – Cinder (2005)
21.  Elbow – Seldom Seen Kid (2008)
22.  Iron & Wine – Our Endless Numbered Days (2004)
23.  John Grant – Pale Green Ghosts (2013)
24.  John Lennon – Plastic Ono Band (1970)
25.  John Martyn – Bless the Weather (1971)
26.  John Martyn – Solid Air (1973)
27.  John Martyn – Grace and Danger (1980)
28.  Joni Mitchell – Blue (1971)
29.  Kate Bush – Hounds of Love (1985)
30.  LCD Soundsystem – Sound of Silver (2007)
31.  Led Zeppelin – Led Zeppelin (1969)
32.  Led Zeppelin – Led Zeppelin IV (1971)
33.  Led Zeppelin – Physical Graffitti (1975)
34.  Lou Reed – Berlin (1973)
35.  Low – Things We Lost in the Fire (2001)
36.  Mark Lanegan – Whiskey For the Holy Ghost (1994)
37.  Marvin Gaye – What’s Going On (1971)
38.  Mogwai – Young Team (1997)
39.  Neil Young – After the Gold Rush (1971)
40.  Neil Young – On The Beach (1974)
41.  Neil Young – Tonight’s the Night (1975)
42.  Neil Young & Crazy Horse – Weld (1991)
43.  Nick Cave & the Bad Seeds – Henry’s Dream (1992)
44.  Nick Cave & the Bad Seeds – The Boatman’s Call (1997)
45.  Nick Cave & the Bad Seeds  - Abattoir Blues/The Lyre of Orpheus (2004)
46.  Nick Cave & the Bad Seeds – Dig!!! Lazarus, Dig!!! (2008)
47.  Nick Drake – Bryter Layter (1970)
48.  Nine Inch Nails – Pretty Hate Machine (1989)
49.  Nirvana – In Utero (1993)
50.  Paul Buchanan – Mid Air (2012)
51.  Peter Gabriel – So (1986)
52.  Pink Floyd – The Piper at the Gates of Dawn (1967)
53.  Pink Floyd – The Dark Side of the Moon (1973)
54.  Pink Floyd – Animals (1977)
55.  PJ Harvey – Stories From the City, Stories From the Sea (2000)
56.  PJ Harvey – Let England Shake (2012)
57.  Portishead – Dummy (1994)
58.  Primal Scream – Screamadelica (1991)
59.  Pulp – Different Class (1995)
60.  Radiohead – The Bends (1995)
61.  Radiohead – OK Computer (1997)
62.  Radiohead – Kid A (2000)
63.  Red House Painters – Red House Painters I (1993)
64.  REM – Automatic for the People (1992)
65.  Richard Hawley – Standing at the Sky’s Edge (2012)
66.  Robbie Robertson – Robbie Robertson (1987)
67.  Serge Gainsbourg – Histoire de Melodie Nelson (1971)
68.  Sharon Van Etten – Tramp (2012)
69.  Sigur Ros – Valtari (2012)
70.  Sparklehorse – It’s a Wonderful Life (2001)
71.  Tame Impala – Lonerism (2012)
72.  The Band – Music From the Big Pink (1968)
73.  The Band – The Band (1969)
74.  The Beatles – Abbey Road (1969)
75.  The Doors – LA Woman (1971)
76.  The Doors – The Doors (1967)
77.  The Flaming Lips – Yoshimi Battles the Pink Robots (2002)
78.  The National – Alligator (2005)
79.  The National – Boxer (2007)
80.  The National – High Violet (2010)
81.  The National – Trouble Will Find Me (2013)
82.  The Rolling Stones – Let it Bleed (1969)
83.  The Smiths – The Queen is Dead (1986)
84.  The Smiths – Strangeways, Here We Come (1987)
85.  The Velvet Underground – The Velvet Underground & Nico (1967)
86.  The Verve –Hymns (1997)
87.  The War on Drugs – Lost in the Dream (2014)
88.  The White Stripes – Elephant (2003)
89.  The White Stripes – Icky Thump (2007)
90.  The Who – Who’s Next (1971)
91.  The xx – The xx (2009)
92.  Tim Buckley – Goodbye and Hello (1967)
Ir jau agrāk kandidējis, bet joprojām uz robožas.
93.  Tom Waits – Small Change (1976)
94.  Tom Waits – Rain Dogs (1985)
95.  U2 – The Joshua Tree (1987)
96.  U2 – Achtung Baby (1991)
97.  Van Morrison – Astral Weeks (1968)
98.  Van Morrison – Moondance (1970)
99.  Wilco – Summerteeth (1999)

100. Wilco – Yankee Hotel Foxtrot (2002)

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Līdakas

Attēls
 Kuru laivu izvēlēties? Agra kruto platdibeni vai arī no kaimiņa mantoto tupeli? Izšķiros par otro, jo tai ir slaida forma – braucot ar Agra laivu atmuguriski, viļņi skaļi sitas pret to un biedē zivis. Un tieši šodien ezers mazliet viļņojas. Iestumjos ezerā un mēģinu saprast, no kurienes īsti pūš vējš – ir jāizšķiras, uz kuru pusi labāk kuģot. Nospriedis, ka tas drīzāk nes pa labi, sāku mētāt vizuli. Black Furry – mans krutākais rotiņš. Melnā krāsā ar sarkaniem punktiņiem. Metu gan pa kreisi, gan pa labi, bet panākumi izpaliek. Varbūt vizulim misējas gaita, jo pēdējā spiningošanas reizē tas mazliet deformējās. Es gan centos izlocīt to atpakaļ, bet ej nu sazini, kā tas tagad uzvedas ūdenī.  Kad vējš laivu ir iepūtis niedrās, nolemju nomainīt mānekli. Vajadzētu likt spožo sudrabaino, jo tas ir jau izturējis vairākas “uguns pārbaudes” šajā ezerā, tas ir, es zinu, ka strādā labi. Man tomēr sagribas izmēģināt otru Black Furry – lai arī tas izskatās kā anektdote par tēmu, jo ir dzeltenā krās
Lasīt vairāk

Gavēnis

Attēls
  Kad pienāk brīdis, kad neredzu vairs es savu galu... - kaut kā tā reiz dziedāja Jakušonoks. Vispār, ja gribam būt precīzi, tad tas nav vis brīdis, kad cilvēks savu galu var novērot tikai ar spoguļa palīdzību, bet gan periods. Es šorīt konstatēju pilnīgi pretēju fenomenu – es to ieraudzīju bez spoguļa (vai arī kādu ārēju uzbudinājumu) palīdzības. Es, zināma lieta, sapriecājos. Protams, vēders joprojām ir vistālāk uz priekšu izvirzītā ķermeņa daļa, bet tas vairs nav kā apaļa tauku bumba. Mans torss drīzāk vedina domāt roni vai kaut kādu citu jūras dzīvnieku ar pludlīnijas formu. Tātad tas strādā. Gavēnis. Es jau kuro gadu no vietas pavasaros pakļauju savu miesu šādam pārbaudījumam. Mani pirmie mēģinājumi bija gaužām infantili – es atteicos no gaļas. Nu, atteicos – un viss. Un kas no tā dabūja ciest? Mana kundze, saprotams. Nav nemaz tik viegli gatavot ēst ākstam, kas pēkšņi izdomājis kļūt par peskārieti – vai kā nu tur sauc tos ērmus, kas ēd visu, tikai ne gaļu. Vopšem tas nebija int
Lasīt vairāk

Ogriņš

Attēls
Jā, bet bija taču kādreiz laiki, kad es vakarā vienkārši likos uz auss, bet pamodos tikai no rīta, kad bija jādodas uz skolu vai kur nu tur vēl. Mūsdienās priecājos, ja izdodas nogulēt kaut vai četras stundas no vietas; laiki ir mainījušies, ar gulēšanu man iet kā kādreiz 90tajos populārā zobu pastas reklāmā – “tagad pat viens (kaut arī) caurs zobs man liktos daudz”. Patiesībā pagājušonakt es gulēju pat salīdzinoši labi – aizmigu ap vienpadsmitiem, bet pamodos četros ar kapeikām. Tātad līdz divpadsmitiem ir gulēta viena stunda, bet rīta pusē veselas četras – kopā piecas – es nopriecājos. To var uzskatīt gandrīz vai par veiksmes stāstu, un es jau ieslīgstu pašanalīzē, ko un cik es vakar izdzēru, kas man bija nodrošinājis tik stabilu miegu. Vispār es labprāt gulētu vēl, bet rīta pusē iemigt nav nemaz tik vienkārši. Tāpēc, uzlicis austiņas, klausos mūziku. Ir patrāpījusies izlasīte, ko kādreiz sastādīju no XXI gadsimta dziesmām. Atceros, cik man grūti gāja, to sastādot, jo es visnotaļ
Lasīt vairāk