Slepkava

 "Old Timer" - šāds smalks uzraksts grezno manu nazi. Un ir jau arī tas īsts oldtaimers - es to 93. gadā atvedu sev līdzi no štatiem. Nopirku to eksotiskā vietā, ko sauc par Walmart, un šim cēlajam mērķim iztērēju 20 zaļus papīrīšus. Bet ko laidara? Manu paša nazi, kas bija izturējis divus gadus armijā, man atņēma Ņujorkas lidostā. Bija vien jāpērk oldtaimers.

Oldtaimeram ir viens liels plus pie zivju tīrīšanas - tam ir smags spals. Kad iedodu ar tādu zivij pa galvu, tad šī ir beigta ka likts. Vispār zivju tīrīšanā šis brīdis man šķiet visbriesmīgākais - es jūtos kā slepkava. Nogalinu pavisam nevainīgu zivi. Tādos brīžos visas budisma kripatas, kādas vien manī mīt, bļauj un protestē. Pielūko! Ar tevi tāpat kādreiz var izdarīties, kad tu būsi atdzimis par zivi. "Kad nu vēl tu par tādu atdzimsi!" - es pats sevi mierinu.

Līdz nesenam laikam es arī dikti pārdzīvoju par tām zivīm, kas vēl nebija dabūjušas pa galvu. Tās taču slāpa nost, vāļājoties zālē man līdzās. Cik briesmīga nāve! Tomēr tagadējos covid laikos, kad tik daudz cilvēku ir noslāpuši - ar vai bez šļaukām mutē - mana līdzjūtība pret zivīm ir stipri mazinājusies.

Iedomājos par Dievu. Viņš mierīgi uzsūta cilvēcei šādu covid ligu, lai izpļautu neticīgos, mazticīgos un varbūt vēl kādu zorti, bet - še tev! Tie mudaki, izdomā vakcīnas. A šis šiem pretī delta paveidu. A šie? Ko tad šie?