Look Wot You Dun - Slade

I know what your mind is going through
You know my mind is going through it too

Klausos Hipiju Šūpuļdziesmas – Klāsa atlasītās. Man patīk Klāsa kompilācijas, un lielākā daļa no tām ir man plauktā. Es šīs izlases apbrīnoju, jo tās ir pavērušas jaunus virzienus manā mūzikas izpratnē. Vienlaicīgi tās ir baigi mīļās un kaut kā īpaši viegli baudāmas – Klāsa gaume tik viegli saplūst ar manējo, ka es dažkārt pazaudēju sajēgu – man brīžam liekas, ka tas esmu es, kas ir atklājis vienu otru interesantu lietu, bet, patinot filmu atpakaļ, izrādās, ka tas man ir no Klāsa Šūpuļdziesmām – es tikai esmu paspējis to piemirst, un viņa nopelnus pierakstu pie savējiem.

Hipiju Šūpuļdziesmas šajā ziņā ir savdabīgs izņēmums. Manā īpašumā nebija šīs šaibas – es internātā uzmeklēju dziesmu listi, un savācu šīs pērles – nezinu, kā lai savādāk tās nosauc. Aiz katras no tām ir savs stāsts, ko tā pa īstam zinātu pastāstīt tikai Klāss pats. Man visi šie gabali ir ļoti tuvi – esmu kopā ar tiem uzaudzis (ar pāris izņēmumiem). Vienīgi, kad šīs dziesmas tā pa īstam gāja gaisā, es biju knapi 10 gadus vecs – tātad vēl par jaunu, lai visās tajās lietās tā pa īstam iebrauktu. Vienlaicīgi man ir jāatzīstas, ka nekad sīkāk šos gabalus neesmu pētījis, jo tie vienmēr ir bijuši kopā ar mani.

Pirms neilga laiciņa man kaut kā sanāca pasūdzēties, ka šī šaiba nekad nav bijuse manā īpašumā, un Klāss – labā sirds – man to iedāvināja. Tagad klausos un baldēju. Izlase ir vienkārši super.

Dažas lietas gan būtu gribējies redzēt nedaudz savādāk. Es te domāju tās pāris dziesmas-ikonas, kuras, manuprāt, nevajadzēja ielikt cita izpildījumā pat tad, ja to dzied gabala autors. Es šeit, protams, domāju Me and Bobby Bobby McGee un House of the Rising Sun.

Pirmo es dabīgi, ka gribētu dzirdēt tikai un vienīgi Džeinisas izpildījumā. Tik niansēti un brīvi – t.i., hipijiski to spēj pasniegt tikai viņa. Kristofersons var būt simts reizes dziesmas autors, bet te varu viņam ieteikt tikai vienu – atkāpies! Līdzīgi kā Koens atzina jaunā Baklija pārākumu, izpildot Hallelujah.

Ar House of the Rising Sun ir sarežģītāk. Es kādreiz pat aizrāvos ar šīs dziesmas kaveru kolekcionēšanu. Neslēpšu, ka bija laiks, kad vienīgā “īstā” versija man likās Geordie izpildījumā. Vēlāk man ir patikuši Tim Hardin, Miriam Makena, Nina Simone un vēl kādi tur kaveri. Tomēr, ja ir jānosauc viens, tad tam ir jābūt Ērika Bērdona izpildījumā ar maģiskajām Alana Praisa el. ērģelītēm fonā. Viņi šo gabalu pārvērta par hipiju himnu. Pēc tā visas folk un blūza versijas liekas nenozīmīgas.

Es zinu, ka Klāss nevarēja ielikt Hipiju Šūpuļdziesmās visas dziesmas, kuras gribēja. Visvairāk, protams, pietrūkst Greatful Dead Ripple. Šausmīgi kaifīgs gabals. Vēl es esmu drusku neizpratnē, kā Klāss ir spējis iztikt bez The Doors. Droši vien arī tam ir bijis savs iemesls.

Savādāk – neko pielikt, ne atņemt. Visa mana jaunība divdesmit dziesmās!


  1. Sound of Silence – Simon & Garfunkel https://www.youtube.com/watch?v=sqGP6p0mNc8
  2. Albatross – Fleetwood Mac https://www.youtube.com/watch?v=8scHKFwr0og
  3. Black Magic Woman – Santana https://www.youtube.com/watch?v=95kCv10duFw
  4. I shall be released – The Band https://www.youtube.com/watch?v=EKirVyxf0do
  5. Ode to Billy Joe – Bobie Gentry https://www.youtube.com/watch?v=HaRacIzZSPo
  6. On the Road Again – Canned Heat https://www.youtube.com/watch?v=qRKNw477onU
  7. California Dreamin’ – The Mamas and Papas https://www.youtube.com/watch?v=qhZULM69DIw
  8. Feel Free – Cream https://www.youtube.com/watch?v=l1QihWLLKGY
  9. House of the Rising Sun – Frijid Pink https://www.youtube.com/watch?v=t40INnb6DnY
  10. Me and Bobby Bobby McGee – Kris Kristofferson https://www.youtube.com/watch?v=G-J7mLyD3yc
  11. Mercedes Benz – Janis Joplin https://www.youtube.com/watch?v=Qev-i9-VKlY
  12. San Francisco Nights – Animals https://www.youtube.com/watch?v=y4G3KPP1Nts
  13. Mr. Tambourine Man – The Byrds https://www.youtube.com/watch?v=B6klDcGNpLk
  14. Aquarius/Let the Sunshine in – The 5th Dimension https://www.youtube.com/watch?v=06X5HYynP5E
  15. Sunshine Superman – Donovan https://www.youtube.com/watch?v=hTuPbJLqFKI
  16. Good Vibrations – The Beach Boys https://www.youtube.com/watch?v=d8rd53WuojE
  17. Nights in White Satin – The Moody Blues https://www.youtube.com/watch?v=9muzyOd4Lh8
  18. My White Bicycle – Tomorrow https://www.youtube.com/watch?v=vfoya0zdCm0
  19. Whiter Shade of Pale – Procol Harum https://www.youtube.com/watch?v=Mb3iPP-tHdA
  20. White Rabbit – Jefferson Airplane https://www.youtube.com/watch?v=WANNqr-vcx0




Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Līdakas

Attēls
 Kuru laivu izvēlēties? Agra kruto platdibeni vai arī no kaimiņa mantoto tupeli? Izšķiros par otro, jo tai ir slaida forma – braucot ar Agra laivu atmuguriski, viļņi skaļi sitas pret to un biedē zivis. Un tieši šodien ezers mazliet viļņojas. Iestumjos ezerā un mēģinu saprast, no kurienes īsti pūš vējš – ir jāizšķiras, uz kuru pusi labāk kuģot. Nospriedis, ka tas drīzāk nes pa labi, sāku mētāt vizuli. Black Furry – mans krutākais rotiņš. Melnā krāsā ar sarkaniem punktiņiem. Metu gan pa kreisi, gan pa labi, bet panākumi izpaliek. Varbūt vizulim misējas gaita, jo pēdējā spiningošanas reizē tas mazliet deformējās. Es gan centos izlocīt to atpakaļ, bet ej nu sazini, kā tas tagad uzvedas ūdenī.  Kad vējš laivu ir iepūtis niedrās, nolemju nomainīt mānekli. Vajadzētu likt spožo sudrabaino, jo tas ir jau izturējis vairākas “uguns pārbaudes” šajā ezerā, tas ir, es zinu, ka strādā labi. Man tomēr sagribas izmēģināt otru Black Furry – lai arī tas izskatās kā anektdote par tēmu, jo ir dzeltenā krās
Lasīt vairāk

Gavēnis

Attēls
  Kad pienāk brīdis, kad neredzu vairs es savu galu... - kaut kā tā reiz dziedāja Jakušonoks. Vispār, ja gribam būt precīzi, tad tas nav vis brīdis, kad cilvēks savu galu var novērot tikai ar spoguļa palīdzību, bet gan periods. Es šorīt konstatēju pilnīgi pretēju fenomenu – es to ieraudzīju bez spoguļa (vai arī kādu ārēju uzbudinājumu) palīdzības. Es, zināma lieta, sapriecājos. Protams, vēders joprojām ir vistālāk uz priekšu izvirzītā ķermeņa daļa, bet tas vairs nav kā apaļa tauku bumba. Mans torss drīzāk vedina domāt roni vai kaut kādu citu jūras dzīvnieku ar pludlīnijas formu. Tātad tas strādā. Gavēnis. Es jau kuro gadu no vietas pavasaros pakļauju savu miesu šādam pārbaudījumam. Mani pirmie mēģinājumi bija gaužām infantili – es atteicos no gaļas. Nu, atteicos – un viss. Un kas no tā dabūja ciest? Mana kundze, saprotams. Nav nemaz tik viegli gatavot ēst ākstam, kas pēkšņi izdomājis kļūt par peskārieti – vai kā nu tur sauc tos ērmus, kas ēd visu, tikai ne gaļu. Vopšem tas nebija int
Lasīt vairāk

Ogriņš

Attēls
Jā, bet bija taču kādreiz laiki, kad es vakarā vienkārši likos uz auss, bet pamodos tikai no rīta, kad bija jādodas uz skolu vai kur nu tur vēl. Mūsdienās priecājos, ja izdodas nogulēt kaut vai četras stundas no vietas; laiki ir mainījušies, ar gulēšanu man iet kā kādreiz 90tajos populārā zobu pastas reklāmā – “tagad pat viens (kaut arī) caurs zobs man liktos daudz”. Patiesībā pagājušonakt es gulēju pat salīdzinoši labi – aizmigu ap vienpadsmitiem, bet pamodos četros ar kapeikām. Tātad līdz divpadsmitiem ir gulēta viena stunda, bet rīta pusē veselas četras – kopā piecas – es nopriecājos. To var uzskatīt gandrīz vai par veiksmes stāstu, un es jau ieslīgstu pašanalīzē, ko un cik es vakar izdzēru, kas man bija nodrošinājis tik stabilu miegu. Vispār es labprāt gulētu vēl, bet rīta pusē iemigt nav nemaz tik vienkārši. Tāpēc, uzlicis austiņas, klausos mūziku. Ir patrāpījusies izlasīte, ko kādreiz sastādīju no XXI gadsimta dziesmām. Atceros, cik man grūti gāja, to sastādot, jo es visnotaļ
Lasīt vairāk