Mīlestības Sala – stāstiņš, ko es neuzrakstīšu.

Man bija sapnis. Pagāšnakt. Tas bija sapnis-kinofilma, t.i., tas bija trešajā personā. Tā galvenais varonis bija kāds otršķirīgs noziedznieks, kas bija notiesāts par kaut ko nenozīmīgu, un soda izciešanai bija nosūtīts uz Salu, kur tika izmēģināta īpaša probācijas metode, kas balstījās uz jaunu metodiku – mīlestību. Kāds gudrinieks bija atklājis, ka noziedznieku uzvest uz patiesības ceļa var tikai ar mīlestības palīdzību. Vecā sodu metode – cietums-katorga-karātavas nestrādāja. Tas ir, tā strādāja tajā nozīmē, ka noziedznieki tika sodīti, bet tie pēc tam nekļuva par cilvēkiem.

Kā jau kura katra lieta pie amerikāņiem, arī šis pasākums, t.i., "mīlestības probācija" filmā ir uzlikta uz saimnieciska aprēķina. Par izmēģinājumu trusīšiem tiek izmantoti noziedznieki, kuri varētu būt iedzīvojušies lielās summās, kuras tiesībsargājošajām institūcijām nav izdevies atgūt. Mūsu varonis, zināms, šim kritērijam nekvalificējas – šeit viņu ir plānots izmantot kā mānekli, t.i., kā otro pusīti. Noziedzniece, kuru ir iecerēts “izārstēt”, ir meitene, kas ir nogalinājusi savu vīru miljonāru, un kaut kur nobēdzinājusi kādus 30 miljonus zaļu papīrīšu. Viņu tad ir nolemts atgriezt pareizai dzīvei ar mīlestību, un pie vienām sāpēm atgūt arī naudiņas.

Darbība notiek kādā nelielā salā Havaju arhipelāgā. Tur ir skaisti kā paradīzē. Ieslodzītie mitinās nelielā pilsētiņā vai ciematā – sauc to kā gribi – kopā ar vietējiem zvejniekiem, krodziņu turētājiem, utt. Visiem ir pilnīga brīvība, ja neskaita, ka notiesātie nevar šo salu atstāt. Meitene, kura tik veiksmīgi ir iedzīvojusies bagātībā, bet kurai vārdu es, diemžēl, tā arī nezinu, pēc izskata ir līdzīga japānietei – īpatnēji skaista, un, protams, dikti noslēpumaina būtne. Viņa uzreiz bez kādas vilcināšanās pasaka puisim, ka nekādas mīlestības te nebūs, bet toties viņa maksās vienu ļimaku, ja puisis palīdzēs viņai bēgt. Līdz tam abiem ir jātēlo, ka viņi ir neprātīgi samīlējušies, lai iemidzinātu uzraugu uzmanību.

Puisis piekrīt, un spēle sākas. Tomēr nometnes vadītājam – kaut kādam nolāpītam psihologam, kas ir izdomājis šo “mīlestības probāciju” – ir aizdomas, ka te kaut kas nav tīri – nu pārāk gludi tas eksperiments virzās uz priekšu. Lai gan puisis, zināms, ar laiku patiešām riktīgi “ieķeras” meitenē. No sākuma viņš viņu vienkārši iekāro – atrodoties paradīzes pludmalē kopā ar topless skaistuli, no tā pasargāts nav neviens. Vēlāk viņš patiešām samīlas viņā līdz ausīm, un mēģina saprast, kā tas ir gadījies, ka viņa ir kļuvuse par zagli un slepkavu.

Meitene savukārt lūdz neaizmirsties un koncentrēties uz galveno – uz bēgšanu. Puisis to īsti pat vairs nevēlas, bet noruna paliek noruna, un sarunā, ka viņi vakarā paslēpsies kāda zvejnieka laivā, bet tas no rīta, braucot zvejot, izsēdinās abus blakus salā, no kurienes nav grūti tālāk tikt uz kontinentu. Tomēr plānu neizdodas realizēt, jo nometnes priekšnieks kaut kā jauši vai nejauši sarunātajā vakarā neatstājas no viņiem, un piespiež abus atgriezties viesnīcā, kur visi mitinās. Meitene ir galīgi izmisusi, bet puisis slepus pat priecājas – viņam patīk kopdzīve ar meiteni uz Salas – lai arī līdz seksam viņš nav ticis.  

Tā dzīve iet uz priekšu, un kādu dienu Salu piemeklē tropiskā vētra. Meitene savas neapdomības dēļ gandrīz iet bojā – viņai šausmīgi gribas redzēt, kā izskatās satrakojies okeāns vētrā, bet puisis viņu izglābj. Tad – kā jau tas mēdz notikt kino – abiem ir “atnākušas vaļā visas čakriņas”, un sākas lielā mīla – viss notiek.

Pēc taifūna Salas ierastā dzīves kārtība ir pārtrūkusi – ierodas celtnieki un remontnieki novērst vētras radītos bojājumus. Tas rada izdevību bēgšanai, un šoreiz viss notiek gludi – abi nokļūst Maiami; tiek atrasta arī paslēptā nauda. Tomēr no rīta pēc kaismīgas mīlas nakts puisis pamostas viens – meitene ar visu naudu ir prom. Nu, sanāk, ka šamais ir uzmests. Bēdīgs viņš vazājas pa pilsētu, mēģina sadzīt meitenei pēdas, bet viss velti. Tad viņš nolemj doties atpakaļ uz Salu.

Tā arī notiek. Viņš dodas pieteikties pie nometnes priekšnieka, zinot, ka par bēgšanu viņš tiks pārvests uz parasto cietumu kontinentā, kur viņš “dabūs iekšās”  pēc pilnas programmas. Seko pārsteigums – nometnes priekšnieka ofisā viņš atrod meiteni – ar visu naudu. Izrādās, ka programma tomēr darbojas – meitene ir nožēlojusi nodarīto un nolēmusi šķirties no naudas. Nometnes priekšnieks par "bēgšanu" ir bijis informēts, un šim braucienam uz Maiami ir bijuse tikai viena jēga – atgādāt nozagto naudu. Uzraugs gan ir spēlējis baigi riskanti – tikpat labi meitene ar visu laupījumu varēja arī nozust. Tad arī visa labošanās programma būtu pakaļā kopā ar nometnes priekšnieka karjeru. Savukārt meitene ir gribējuse pārliecināties par puiša jūtu patiesumu. Kad viņiem bija panesusies tā lielā mīlestība, abi bija zvērējuši, ka gadījumā, ja dzīvē pazaudēs viens otru, tad atgriezīsies Salā – uz vietu, kur viņi ir sapratuši, ko tas nozīmē būt laimīgam.

Tās arī ir beigas. Abi paliek dzīvot Salā – meitene “lauž sroku”, bet puisis var tur dzīvot, kā krievu laikos mēdza teikt – voļnoje poseļeņije. Kāda morāle? Droši vien, ka "sekss ir labs". Tomēr tas, ka filmai beigas izrādās laimīgas, man ir pārsteigums – es jau biju paspējis saskumt.

Lūk, tāds sapnis. No sākuma man tas acu priekšā rēgojās tik dzīvs, ka gribējās uz karstām pēdām to visu ņemt un pierakstīt. Tomēr ar katru stundu detaļas, sajūtas un, galvenais, sapņa burvība zūd un gaist man no atmiņas, un es nolēmu piefiksēt mazākais sižetu. Varbūt kādreiz tomēr sagribas uzmest stāstiņu?