Idle Moments

Slinkums. Mani tas pārņem visu, neatstājot vietas vairs nekam – negribas lasīt, rakstīt, pat klausīties jaunas lietas. Iekopēju savā debilajā telefonā “rezerves albumus” – t.i., tos, kuriem nav atradusies vieta manā TOP 100, bet kurus allaž gribas turēt pa rokai. Ideja veidot šādu folderi radās, kad nevarēju saprast, kurus divus albumus ievietot savā TOP 100 no Led Zeppelin. Bet ko darīt ar atlikušajiem, kuri lielāko tiesu nav ne par kapeiku sliktāki? Tā izveidojās šī rezerve, kur drīz iegūla arī visi Pink Floyd, The Beatles, Toms Veitss, Bobs Dilans, Pols Saimons, utt. Turpat savas “mūža mājas” atrod albumi, kas vardarbīgi ir izspiesti no mana TOP 100, jo visu laiku nāk klāt jaunas lietas. Tomēr arī vecās pazaudēt nevēlos.

Tagad izbaudu šos, un tas man atgādina tos tālos, laimīgos laikus, kad es vēl klausījos maģi. Tā kā pašu mīļāko mūziku centos lietot retāk, lai man tā neapniktu, tad šie Nr.2 albumi man bija kā dienišķā maize. Vispār jau tā ir kaifīga nodarbe slinkam cilvēkam, jo nav jāiespringst, mēģinot atkost jaunākās lietas, bet nekādi sūdi arī netrāpās. Dažkārt sanāk ievērot to, kas ikdienas steigā paslīdējis garām vai arī piemirsies.

Patlaban esmu uzsēdies uz Saimona – viņu klausos visvairāk. Daudzus, iespējams, var nogurdināt viņa skumjās, gandrīz raudošās intonācijas, bet cilvēkam manos gados (vienmēr jau vajag atcerēties par saviem gadiem!) šādas lietas liekas simpātiskas.

Jā, vēl ir sakrājusies pamatīga čupiņa albumu, kas manā TOP 100 nav iekļuvuši, pat ne Rezervē – arī tur vietu skaits ir ierobežots. “Aiz nav ko darīt” atlasu labākos gabalus, kas ir “uzkrituši mani ausij”, un, kad to ir sakrājušies pietiekoši daudz, prātoju, ko ar tiem pasākt. Šajā brīdī man arī rodas ideja apkopot tos zborņikā Iddle Moments. Vispār jau šī atziņa nenāk uzreiz. No sākuma ievēroju, ka daudzos gabalos ir tāda sapņaina jušana, kuru tad arī cenšos kultivēt, t.i., atlasīt tieši tādas dziesmas. Diemžēl to izrādās par maz, bet tad man iepatīkas “slinkas” liriskas dziesmiņas – kaut kas par gaistošu mīlu vai tml. Vārdus es īpaši neklausos – to darīšu vēlāk, kad pats tā pa īstam iepazīšos, kas tad man te ir sanācis.

Īsāk sakot, klausos Idle Moments.

  1. Idle Moments – Ronnie Earl https://www.youtube.com/watch?v=yaKxUr3KlXg
  2. Let Your Woman Have Her Way – Elvin Bishop https://www.youtube.com/watch?v=P2nWoMLksqM
  3. Make Love To You – The Stills-Young Band https://www.youtube.com/watch?v=g_YvslQN6GI
  4. Phoenix – Judee Sill https://www.youtube.com/watch?v=VrxtJorXiiQ
  5. Time has come – Eric Burdon & Jimmy Whitherspoon https://www.youtube.com/watch?v=hd5J0AoedBU
  6. Distant shore – Dirty Three https://www.youtube.com/watch?v=hyxEU8khtrE
  7. Hard Times Killing Floor Blues – Skip James https://www.youtube.com/watch?v=UNftrsCMiQs
  8. Cocaine Bill – Tim Hardin https://www.youtube.com/watch?v=1Kbl_UZpFfY
  9. Where Are You? – Bob Dylan https://www.youtube.com/watch?v=ZLzNANgan7E
  10. Suffering – The War On Drugs https://www.youtube.com/watch?v=o8R5frsqBDA
  11. Orleans – David Crosby https://www.youtube.com/watch?v=o1jo1gI0kJI
  12. Will To Love – Neil Young https://www.youtube.com/watch?v=L2gdPLlwcGQ
  13. Half the City – St. Paul & The Broken Bones https://www.youtube.com/watch?v=bOvhYmsBRE8
  14. I Cover the Waterfront – Annie Lennox https://www.youtube.com/watch?v=FsCBZ2umB8c
  15. Our Ghosts Gather – Death In June https://www.youtube.com/watch?v=Ju-aL0d2j9s
  16. You Know – Laura Marling https://www.youtube.com/watch?v=GjmhW8I0-ik


Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Līdakas

Attēls
 Kuru laivu izvēlēties? Agra kruto platdibeni vai arī no kaimiņa mantoto tupeli? Izšķiros par otro, jo tai ir slaida forma – braucot ar Agra laivu atmuguriski, viļņi skaļi sitas pret to un biedē zivis. Un tieši šodien ezers mazliet viļņojas. Iestumjos ezerā un mēģinu saprast, no kurienes īsti pūš vējš – ir jāizšķiras, uz kuru pusi labāk kuģot. Nospriedis, ka tas drīzāk nes pa labi, sāku mētāt vizuli. Black Furry – mans krutākais rotiņš. Melnā krāsā ar sarkaniem punktiņiem. Metu gan pa kreisi, gan pa labi, bet panākumi izpaliek. Varbūt vizulim misējas gaita, jo pēdējā spiningošanas reizē tas mazliet deformējās. Es gan centos izlocīt to atpakaļ, bet ej nu sazini, kā tas tagad uzvedas ūdenī.  Kad vējš laivu ir iepūtis niedrās, nolemju nomainīt mānekli. Vajadzētu likt spožo sudrabaino, jo tas ir jau izturējis vairākas “uguns pārbaudes” šajā ezerā, tas ir, es zinu, ka strādā labi. Man tomēr sagribas izmēģināt otru Black Furry – lai arī tas izskatās kā anektdote par tēmu, jo ir dzeltenā krās
Lasīt vairāk

Gavēnis

Attēls
  Kad pienāk brīdis, kad neredzu vairs es savu galu... - kaut kā tā reiz dziedāja Jakušonoks. Vispār, ja gribam būt precīzi, tad tas nav vis brīdis, kad cilvēks savu galu var novērot tikai ar spoguļa palīdzību, bet gan periods. Es šorīt konstatēju pilnīgi pretēju fenomenu – es to ieraudzīju bez spoguļa (vai arī kādu ārēju uzbudinājumu) palīdzības. Es, zināma lieta, sapriecājos. Protams, vēders joprojām ir vistālāk uz priekšu izvirzītā ķermeņa daļa, bet tas vairs nav kā apaļa tauku bumba. Mans torss drīzāk vedina domāt roni vai kaut kādu citu jūras dzīvnieku ar pludlīnijas formu. Tātad tas strādā. Gavēnis. Es jau kuro gadu no vietas pavasaros pakļauju savu miesu šādam pārbaudījumam. Mani pirmie mēģinājumi bija gaužām infantili – es atteicos no gaļas. Nu, atteicos – un viss. Un kas no tā dabūja ciest? Mana kundze, saprotams. Nav nemaz tik viegli gatavot ēst ākstam, kas pēkšņi izdomājis kļūt par peskārieti – vai kā nu tur sauc tos ērmus, kas ēd visu, tikai ne gaļu. Vopšem tas nebija int
Lasīt vairāk

Ogriņš

Attēls
Jā, bet bija taču kādreiz laiki, kad es vakarā vienkārši likos uz auss, bet pamodos tikai no rīta, kad bija jādodas uz skolu vai kur nu tur vēl. Mūsdienās priecājos, ja izdodas nogulēt kaut vai četras stundas no vietas; laiki ir mainījušies, ar gulēšanu man iet kā kādreiz 90tajos populārā zobu pastas reklāmā – “tagad pat viens (kaut arī) caurs zobs man liktos daudz”. Patiesībā pagājušonakt es gulēju pat salīdzinoši labi – aizmigu ap vienpadsmitiem, bet pamodos četros ar kapeikām. Tātad līdz divpadsmitiem ir gulēta viena stunda, bet rīta pusē veselas četras – kopā piecas – es nopriecājos. To var uzskatīt gandrīz vai par veiksmes stāstu, un es jau ieslīgstu pašanalīzē, ko un cik es vakar izdzēru, kas man bija nodrošinājis tik stabilu miegu. Vispār es labprāt gulētu vēl, bet rīta pusē iemigt nav nemaz tik vienkārši. Tāpēc, uzlicis austiņas, klausos mūziku. Ir patrāpījusies izlasīte, ko kādreiz sastādīju no XXI gadsimta dziesmām. Atceros, cik man grūti gāja, to sastādot, jo es visnotaļ
Lasīt vairāk