Mission impossible

Sēžu viens pie galdiņa, kuru ir rezervējusi Elita, meitene, kuru es nepazīstu un, cerams, nekad nesatikšu. Pretējā gadījumā tikšu ar kaunu padzīts. Krogs ir pārpildīts - visi svin Valentīna dienu. Es pie bāra esmu paņēmis vīnu, un bez saskaņošanas ar viesmīli piemeties pie viena no rezervētajiem galdiņiem.

Man neveicas. Jau kuro nedēļas nogali sagribas uz kino, bet neiet nekādā jēgā ar filmām. Lieta tāda, ka es pēdējā laikā jūtos nedaudz nočakarēts, un tāpēc gribas redzēt kaut ko smeķīgu – ideāli tas varētu būt kaut kas Tarantino “Lubenes” stilā. Es neapsmādētu arī kādu Bondu vai komēdiju. Tomēr man neveicas. Iepriekšējo reizi bijām uz kādu latviešu kino par pusaudžu problēmām un atkarību no azartspēlēm. Filma, zināms, depresīva līdz “izmīzumam” – sit pušu pat “Tajā pusē”, kur tiek apspēlēta līdzīga tematika – Purčiks, urlas un noziedzība jauniešu vidū. Es saku Ingrīdai, lai piemeklē man kaut ko vieglu un izklaidējošu, bet tas izrādās gandrīz kā mission impossible, jo tagad visiem ir jāskatās kādas tur Greja nokrāsas vai kas tamlīdzīgs. Pirms kāda laiciņa Ingrīda ir varonīgi nocīnījuse šo grāmatu, un neko labu par to pateikt nespēj. Tāpēc es nepūlos to lasīt, kā arī tāda paša nosaukuma filma mani nevilina.

Jā, Greju dragā kino kādas piecas reizes dienā, bet jebkurai citai filmai labākajā gadījumā ir atvēlēts tikai pa vienam seansam. Ingrīda ir izvēlējusies kādu smalku franču filmu. Bāc! Te atkal nekā forša nav. Sižets ir par meiteni, kurai ir nosliece uz viendzimuma mīlestību un viņas aizraušanos ar puisi, kas ir atklājis, ka vēlas kļūt transvestīts. Nu – ko lai saka – tā var būt. Ne pārāk bieži, bet tomēr. Zāģis it tajā apstāklī, ka vēl vakar noskatījos kādu itāļu filmu par homoseksuālu cilvēku likstām, augot tradicionālā katoļu ģimenē, un es kādu brīdi gribētu skatīties kaut ko tādu, kur netiek pētītas kādas īpašas attiecības – lai cik arī smalkas tās neliktos. Gribu vienkārši atgāzties krēslā un baudīt trulu Holivudu, ja jau reiz nekā labāka nav. 

Īsāk sakot, esmu izbēdzis no kino, sēžu pārslogotā vīnūzī un gaidu, kad Ingrīda beigs baudīt mākslu.