Metal Guru – T.Rex

Metal Guru is it you, Metal Guru is it you
Oh yeah, oh yeah, yeah, yeah, rock!

Sen neesmu niekojies ar izlasītēm – lai arī materiāls man ir iekrājies kādām piecām. Pagaidām tām doti parastie “emociju” nosaukumi – Love, Dreams, Hate, Juju un Poxuj. Tomēr vēl tālu līdz tam, kad varēšu nofinalizējies. No sākuma ir jātiek galā ar visām TOP 100 listēm, kuras filtrēju. Patlaban esmu iestrēdzis Štiglica listē. Pret šo nevaru būt tik bezrūpīgs kā allaž, jo, vienkārt, var manīt, ka Māris uz šīm lietām skatās gaužām nopietni, un, otrkārt, Dekaels teica, ka šamais gribot mani sastapt arī dzīvajā, lai papļāpātu par lietām. Tāpēc, lai nesaņemtu sejā pudeli vai ko tamlīdzīgu, ir jācenšas būt puslīdz korektam. Cita starpā, mūzika nemaz tik slikta nava. Lai arī Māra gaume ir visai atšķirīga no manējās, tomēr daudzas lietas tiešām ir interesantas.

Jā, tad atliks tikai Kristapa TOP 100, kas nekādus lielos pārsteigumus nesola, jo es pa druskai sekoju viņa muzikālajai attīstībai – tas palīdz filtrēt lietas. Šis puisis, neskatoties uz saviem padsmit gadiem, mūzikā cērt zivtiņu pulka labāk kā es. Nu, mani tas, zināms, nedaudz izbrīnīja, kad uzzināju Kristapa vecumu, jo viņa rakstītais par tematu neko daudz neatpaliek no paša Klāsa. Īsāk sakot, vēlāk mēs vēl visi leposimies, ka tādu pazinām un pat čatojām. Gluži kā no mazā Valodjas izauga “dižais” Ļēņins.

Viss tas ir tik nopietni, ka taisni riebjas, un tāpēc man kaut kādā psiholoģiskā brīdī sagribējās iegremdēties, ja ne tieši sūdos, tad vismaz mūzikā, ko es klausījos, kad biju Kristapa vecumā. Tādu īsti prastu ar visiem tiem Sweet, Geordie un Nazareth – tā, lai suns zina, ko ēdis. Nekad nenāk par sliktu atcerēties no kurienes mēs tādi esam nākuši.

Glam
  1. Metal Guru – T.Rex
  2. Billion Dollar Babies – Alice Cooper
  3. Hope You Like It – Geordie
  4. Cum on Feel the Noize – Slade
  5. Easy livin’ – Uriah Heep
  6. Go Down Fighting – Nazareth
  7. Ballrooms Of Mars – T.Rex
  8. Have You Ever Seen the Rain – CCR
  9. Let s call it quits – Slade
  10. You Ain't Got The Right – Dr. Hook
  11. Let´s Have A Party – Mud
  12. Wanderer – Garry Glitter
  13. Razamanaz – Nazareth
  14. Can The Can – Suzi Quatro
  15. Put me on – Styx
  16. Killer Queen – Queen
  17. Poison – Alice Cooper
  18. My Generation – Sweet
  19. You Ain't Seen Nothing Yet – Bachman-Turner Overdrive


Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Līdakas

Attēls
 Kuru laivu izvēlēties? Agra kruto platdibeni vai arī no kaimiņa mantoto tupeli? Izšķiros par otro, jo tai ir slaida forma – braucot ar Agra laivu atmuguriski, viļņi skaļi sitas pret to un biedē zivis. Un tieši šodien ezers mazliet viļņojas. Iestumjos ezerā un mēģinu saprast, no kurienes īsti pūš vējš – ir jāizšķiras, uz kuru pusi labāk kuģot. Nospriedis, ka tas drīzāk nes pa labi, sāku mētāt vizuli. Black Furry – mans krutākais rotiņš. Melnā krāsā ar sarkaniem punktiņiem. Metu gan pa kreisi, gan pa labi, bet panākumi izpaliek. Varbūt vizulim misējas gaita, jo pēdējā spiningošanas reizē tas mazliet deformējās. Es gan centos izlocīt to atpakaļ, bet ej nu sazini, kā tas tagad uzvedas ūdenī.  Kad vējš laivu ir iepūtis niedrās, nolemju nomainīt mānekli. Vajadzētu likt spožo sudrabaino, jo tas ir jau izturējis vairākas “uguns pārbaudes” šajā ezerā, tas ir, es zinu, ka strādā labi. Man tomēr sagribas izmēģināt otru Black Furry – lai arī tas izskatās kā anektdote par tēmu, jo ir dzeltenā krās
Lasīt vairāk

Gavēnis

Attēls
  Kad pienāk brīdis, kad neredzu vairs es savu galu... - kaut kā tā reiz dziedāja Jakušonoks. Vispār, ja gribam būt precīzi, tad tas nav vis brīdis, kad cilvēks savu galu var novērot tikai ar spoguļa palīdzību, bet gan periods. Es šorīt konstatēju pilnīgi pretēju fenomenu – es to ieraudzīju bez spoguļa (vai arī kādu ārēju uzbudinājumu) palīdzības. Es, zināma lieta, sapriecājos. Protams, vēders joprojām ir vistālāk uz priekšu izvirzītā ķermeņa daļa, bet tas vairs nav kā apaļa tauku bumba. Mans torss drīzāk vedina domāt roni vai kaut kādu citu jūras dzīvnieku ar pludlīnijas formu. Tātad tas strādā. Gavēnis. Es jau kuro gadu no vietas pavasaros pakļauju savu miesu šādam pārbaudījumam. Mani pirmie mēģinājumi bija gaužām infantili – es atteicos no gaļas. Nu, atteicos – un viss. Un kas no tā dabūja ciest? Mana kundze, saprotams. Nav nemaz tik viegli gatavot ēst ākstam, kas pēkšņi izdomājis kļūt par peskārieti – vai kā nu tur sauc tos ērmus, kas ēd visu, tikai ne gaļu. Vopšem tas nebija int
Lasīt vairāk

Ogriņš

Attēls
Jā, bet bija taču kādreiz laiki, kad es vakarā vienkārši likos uz auss, bet pamodos tikai no rīta, kad bija jādodas uz skolu vai kur nu tur vēl. Mūsdienās priecājos, ja izdodas nogulēt kaut vai četras stundas no vietas; laiki ir mainījušies, ar gulēšanu man iet kā kādreiz 90tajos populārā zobu pastas reklāmā – “tagad pat viens (kaut arī) caurs zobs man liktos daudz”. Patiesībā pagājušonakt es gulēju pat salīdzinoši labi – aizmigu ap vienpadsmitiem, bet pamodos četros ar kapeikām. Tātad līdz divpadsmitiem ir gulēta viena stunda, bet rīta pusē veselas četras – kopā piecas – es nopriecājos. To var uzskatīt gandrīz vai par veiksmes stāstu, un es jau ieslīgstu pašanalīzē, ko un cik es vakar izdzēru, kas man bija nodrošinājis tik stabilu miegu. Vispār es labprāt gulētu vēl, bet rīta pusē iemigt nav nemaz tik vienkārši. Tāpēc, uzlicis austiņas, klausos mūziku. Ir patrāpījusies izlasīte, ko kādreiz sastādīju no XXI gadsimta dziesmām. Atceros, cik man grūti gāja, to sastādot, jo es visnotaļ
Lasīt vairāk