Grafomāna atzīšanās

 Man piemīt pastiprināta, varētu teikt pat slimīga, tieksme rakstīt. Nepaiet ne diena, kad es kaut ko neuzrakstītu. Šodien atvēru Vikipēdiju un noskaidroju, ka šāda mānija ir raksturīga tikai atsevišķiem psihopātu tipiem, kurus sauc par grafomāniem. Tur ir arī piebilsts, ka grafomānijai raksturīgs tas, ka rakstītais ir bez loģiska satura, liekvārdīgs, nederīgs un pārāk garš. 

Mjā, te ir ko aizdomāties. Vienkārt, jau par to loģisko saturu – vot patīk man rakstīt, kā to daru patlaban – bez noteikta mērķa, es pats nezinu, ko tūlīt uzrakstīšu; ar loģiku sevi neapgrūtinu. Arī liekvārdība man nav sveša; dažkārt man pat šķiet, ka daiļliteratūras būtība ir būt liekvārdīgam. Te nāk prātā amerikāņu spēja visu vienkāršot, kā to aprakstīja Marti Larni “Ceturtajā skriemelī”. Tur varēja iegādāties Šekspīra kopotos rakstus 30 lapaspušu brošūrā. Kāpēc mocīties ar visiem tiem vārdu plūdiem, ja var īsi un populāri apstāstīt, ka, vot, bija tādi Romeo un Jūlija, mīlējās bez vecāku piekrišanas, un tas beidzās “vēziski” – abi atņirdzās. Ko vēl gribējāt zināt? 

Nē, man gribas būt liekvārdīgam; vienkāršas lietas izcakināt caku cakām; man tas sagādā prieku. Skaidrs, ka šāds teksts ir nederīgs, jo kādu gan tekstu varētu uzskatīt par derīgu? Pie tādiem varētu pieskaitīt, piemēram, “Nekāp, nositīs!” uz augstsprieguma līnijas stabiem, vai “Par garderobē atstātajām vērtībām neatbildam!” Vienkārši un lakoniski. Vispār, ja tā padomā, derīgi teksti var būt arī neparasti gari. Pietiek kaut vai attaisīt jebkura medicīniska preparāta iesaiņojumu – tūlīt pat atradīsiet aptuveni kvadrātmetru lielu papīriņu ar 100 atrunām, kāpēc ārsta parakstītās zāles lietot nav ieteicams. 

Pēdējais grafomāna darba raksturojums “pārāk garš” mani mulsina visvairāk. Paskatieties kaut vai uz to, kā raksta Dikenss! “Mārtinā Čezlvitā” vienkāršu darbību – spējas vēja brāzmas dēļ cilvēks atraujas ar namdurvīm pa pieri – Dikenss apraksta teju vai trīs lapaspušu garumā, izgaršojot katru vārdu. Ko tādu lasīt ir patiesa bauda! Iznāk, ka Dikenss ir bijis tiešām lielisks grafomāns. Izcils rakstnieks grafomāns? Impossible! Tad ir jābūt veidam, kā nodalīt rakstniekus no grafomāniem. 

Eureka! Atradu! Rakstniekiem rakstīšana ir darbs, ar to viņi pelna sev iztiku, bet grafomāniem – izklaide. Jā, tieši tā – rakstīšana man šķiet brīnišķīga izklaide! Tas ir čum foršāk nekā sērfot pa Tīmekli, vai arī pīties sociālajos tīklos. Būt grafomānam – tas ir patiess rakstītprieks, un pie tā arī paliksim.