Aizver actiņas un smaidi

 Kas ir latviešu estrādes "zelta graudi"? Mēs, kuriem jau 60+, zinām to pat ļoti labi. Tas ir Raimonds P., Raimonds P. un Raimonds P, vai ne? Nora un Viktors. Kukule un Zīvere. Nu labi – arī Laima Vaikule. Rozenštrauhs? Tak ne jau pats, bet, kad viņa dziesmas dzied Dainis Porgants, un vēl daudzi citi, kurus man ir tā laime nezināt.

Un tad pienāk 18. novembris, kad sirds ir pilna, tu ieslēdz LR2, jūtot pakrūtē patīkamu kņudoņu, jo tūlīt atskanēs “visapkārt zeme zied”, un domās tev jau šilierējas Paukštello vēl jauns un smuks – tāds ar matiem. Un tad pēkšņi NODEVĪBA. Citēju: “Paukštello dziedāto ieņaud: kā-zeme-zied-ik-rītu-latgale-kā-blablabla - pat ziepju reklāmu neiedzied vai neierunā tik vienaldzīgi.” Skumji. Kad mēs augām, tad gan...

Un tad es aizdomājos, kā tad bija, kad mēs augām. Mana mamma mūziku neklausījās nemaz – kādam ir taču arī jāstrādā, vai ne? Savukārt papum ārpus simfoniskās mūzikas bija atlikusi tikai viena rieva smadzenēs, kuru visu bija aizpildījis džezs. “Normālu mūziku” mūsmājās nesanāca klausīties. Tomēr beigās divi Paula “giganti” – “zaļais” un “sarkanais” iefiltrējās arī pie mums. Tad, protams, es iemīlēju visus tos “tā kā Iļģciema smilgas”, “kāpēc gan roze vēl smiltīs samīta smaržo”, “ievas degs, kā degām kādreiz mēs”. Vopšem esmu sava laika produkts. Pat asara nobira, šo rakstot.

Bet, klausoties LR2, tu nodomā: kakoje paģeņije nravov! Tie izpildītāji taču nevelk! Un pat ja vilktu – ar tādu attieksmi... Varētu turpināt, bet tad man prātā iešaujas dīvaina doma – moška tu vienkārši esi pārāk vecs? Varbūt šos dziedātājus jaunieši no darba brīvajā laikā uz rokām nēsā, un “zeme zied” viņi klausās tikai tāpēc, ka to dzied artists X (atvainojiet, viņu vārdus es nemāku nosaukt)? Varbūt, lai gan īsti negribas ticēt. Drīzāk publika vēlas dzirdēt “zelta graudus”. Bet vai jaunie izpildītāji ir sastājušies rindā, lai varētu šīs dziesmas izpildīt? “Kā-blablabla” intonācijas liek domāt, ka tā vis nav. Drīzāk jauniešiem ir pilnīgi pie vienas vietas, ka šīs dziesmas 60+gadniekiem ir “kas vairāk”. Nu tad atliek mūzikas raidījumu direkcija, tas ir, vadoņi, kas ir salikuši šo kombināciju. Droši, ka paši arī ir gados, bet līdz 60+ tomēr vēl nav aizvilkuši. Viņi zina, kas “tautai ir svēts”, bet gribas arī pavilkt līdzi jaunos, un te nu mums ir rezultāts – “latvju bāleliņš, tautas brīnumiņš” ņaud. Jaunajiem pofig, vecie deg svētā sašutumā.

Tad man ienāk prātā, ka LR3 rīta stundā laiku pa laikam mēdz nospēlēt kādu gabalu, kas mūsu vecvecākiem bija tādā pašā cieņā kā mums “visapkārt zeme zied”. Piemēram, “aizver actiņas un smaidi”. Kādreiz bērnībā man šie vārdi likās nekrietnas ironijas pilni. Tagad, uzmanīgāk ieklausoties, tā vairs neliekas. Acīmredzot katram vecumam savs. Varbūt vienkārši ir pienācis laiks doties uz izeju (“cik tad ilgi domājat dzīvot? ...Rīgā?”)? Bet LR2 vadoņiem nevajadzētu pārāk nopūlēties объять необъятное, izpatīkot visiem. Tas neizdosies.