Account Manager

 Esmu bezrūpīgs un gandrīz vai laimīgs. Mani ir apstiprinājuši jaunā amatā un iedevuši nereālu pārdošanas plānu. Ja plāns būtu reālistisks, nāktos gudrot, kā to izpildīt. Ja tas būtu pārāk piezemēts, es būtu nevis gandrīz laimīgs, bet gan spiegtu no sajūsmas, cenšoties neatklāt šīs sajūtas saviem dižpriekšniekiem - citādāk šie var vēl pārdomāt un piemest kvotai kādus tur ļimakus.

Bet šoreiz manu pārdošanas plānu var salīdzināt tikai ar "nones man sauli no debesīm". Tas nozīmē, ka varu atslābt, jo zinu, ka arī iespringstot neko panākt neizdosies. Protams, mazliet tirpas pāriet pār kauliem, kad iedomājos, vai tikai gada beigās mani neatlaidīs, kad ieraudzīs manus "sasniegumus". Tomēr tā nevajadzētu notikt, jo pagāšgad plānu tak es izpildīju - mani pat aizsūtīja uz 100% klubu. Nē, parasti pēc viena tukšā gada tā uzreiz no darba neatlaiž.

Manas relaksētās pārdomas pārtrauc tālruņa zvans.

- Hello! - atskan klausulē sievietes balss, kurai, jāsaka, piemīt zināms šarms.

Es grasos jau atbildēt atbildēt tāpat angļu mēlē, kad sieviete turpina latviski.

- Vai es varu runāt ar cilvēku, kas atbild par datu masīvu pārdošanu bankām?

Precīzāk nosaukt manu jauno amatu nav iespējams, un es, mazliet satraukts, apstiprinu:

- Es jūs klausos.

- Mani interesē DS/9000 datu glabāšanas masīvs...

To dzirdot, man notirpst pakaļējais nervs. Latvijā augstāk par DS/5000 tak neviens savu pakaļu vispār nav pacēlis. DS/9000 taču maksā veselu bagātību. Patiesībā tas arī ir viss, ko es zinu par to kasti.

- Mūsu Core Banking System izmanto DS/9000 Frankfurtē, un mēs Latvijas filiālē plānojam tādu pašu iekārtu, - es dzirdu klausulē burvīgi čalojošu balsi.

Zemļa Nestreļannih Durakov! - man uzplaiksna smadzenēs. Kas par cūceni! Ar tādu dīlu es pusplānu nosegšu vienā paņēmienā! Bet ko tālāk? Vai tiešām nāksies strādāt, jo plāns, samazināts uz pusi, tik nereālistisks vairs nešķiet. Un es tā jau biju apradis ar domu, ka šogad manu būs lafa, tas ir, es laidīšu muļķi, stāstot citiem, cik nesamērīgi augsta, pat smieklīga, ir mana pārdošanas kvota.

- Jā, protams. Kad mūsu sistēmu arhitekts var ierasties pie jums, lai apspriestu konfigurāciju? - es cenšos kalt dzelzi karstu, kā tas mums ir mācīts.

- Pirms tam paskaidrojiet man, kāpēc tā cena ir tik nejēdzīgi augsta, - sievietes balss vairs nav ne čalojoša, ne jauka.

Ak, Dievs! Tūlīt pat sekos parastais jebatorijs, es nodomāju. Es zinu, ka šīm kastēm var piemērot baigās atlaides, bet tad tur pazūd arī pats pārdošanas apjoms... Eh, kāpēc dzīve ir tik nepilnīga? Nē, ar atlaidi es nesākšu. Tā sterva taču teica, ka viņai vajag tieši šo kasti.

- Jā, DS/9000 nav lēts produkts, tomēr šī investīcija jums noteikti atmaksāsies, - es atbildu. Šķiet, pārāk tupi, bet nekas labāks ātrumā neienāca prātā. - Vai mēs varam tikties klātienē un pārrunāt šo projektu?

Pats pie sevis es prātoju, ka es nemaz negribu tikties, jo spinnim ņervom čuvstvuju, ka šī vecene vēl ķipjiem dzers mūsu asinis. Uz tikšanos viņa noteikti pieaicinās kaut kādus debilus sisadminus, kas šausmināsies, ka veikalā flešku atmiņu ar tādu pašu kopapjomu taču var nopirkt pa kapeikām; ko mēs te esam iedomājušies ar šo ciparu, kas , starp citu, vēl nemaz nav nosaukts. Velns! Nāksies studēt stulbo marketing bull shit par to, kāpēc DS/9000...

Tajā brīdī es uztrūkstos no miega. Ak, Dievs! Šitāds murgs! It kā es joprojām strādātu! Vēl labu brīdi guļu uz muguras, un pats sevi mierinu, ka viss ir labi; tas bija tikai tāds slikts sapnītis...