Anketa

 Rihards Š. Bergs arī mani neuzaicināja, bet es, līdzīgi Ainaram, sāku aizdomāties.

BAND/ARTIST I HATE: Vai ir kāds, kura mūziku es ienīstu? Nu, bet dabīgi. Patiesībā tādu ir baigi čum. Es pat viņus sāku klasificēt – ir tādi, kuru mūziku nevaru ciest, jo dziesmas man atgādina Lieldienu olas. Lai arī pilnīgi vienādas tās nav, bet dziesmas ir tik līdzīgas, ka šādu grupu albumu allaž pietrūkst gribasspēka noklausīties do golam (līdz galam). Tomēr, ir arī tādi albumi, kad, liekot roku uz sirds, droši varu apgalvot, ka man riebjas pilnīgi visi gabali. Vārdā gan nevienu nesaukšu, lai, kā saka Putins, не оскорблять чувства верующих. Varbūt kādiem tieši šī mūzika liekas alfa un omega visam, ko cilvēce savā attīstībā ir sasniegusi.

BAND/ARTIST I THINK IS OVERRATED: Manuprāt, populārā mūzika, sākot ar laiku, kad tika izdomāts radiofons un beidzot ar MTV, ir pārlieku augstu novērtēta. Savas zelta un platīna tirāžas albumi ir ieguvuši galvenokārt pateicoties industrijas masīvajai reklāmai. Un te es nedomāju, ka pati šī mūzika ir slikta – nē, visbiežāk tā ir lieliska un pat brīnišķīga. Tomēr tirāžu neticamie cipari, manuprāt, ir vairāk industrijas reklāmas darboņu, nevis pašas mūzikas veiksmes stāsts. Īpaši tas attiecināms uz pagājušā gadsimta beigām – daudzi atzīst, ka viņu iemīļotajai mūzikai ir maz sakara ar populāro.

BAND/ARTIST I THINK IS UNDERAPPRECIATED: Vakar, dīvainas iedomas dzīts, es Spotify noklausījos Emīla Dārziņa Melanholisko valsi – bija uznācis aplam apcerīgs noskaņojums. Spotify, protams, ar to neaprobežojās un piemeta kādu duci kora dziesmu Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” izpildījumā (diriģents Māris Sirmais). Zināt, es nekad neesmu bijis kora mūzikas cienītājs, bet vakar nodomāju, cik tā ir brīnišķīga un kā es neesmu to agrāk novērtējis.

BAND/ARTIST I LOVE: Te nāk prātā Dr. Hook dziesmiņa, kur dzied: And some folks loves ham hocks and some folks loves pork chops and some folks love vegetable soup/ But Roland the roadie loves Gertrude the groupie, but Gertrude the groupie loves groups. Vispār jau es mīlu mūziku, nevis kādu konkrētu izpildītāju vai pat grupu. Ja par mūziku, tad atzīties mīlestībā ir gana sarežģīti – mana sirds ir pārāk plaša. Tomēr ir lietas, kuras iedomājoties vien, man pār muguru pārskrien vieglas tirpas, bet acis paliek valgas. Piemēram, Sound of Silence, A Day In the Life, Waltzing Matilda... No šejienes arī vārdi – Saimons un Garfunkels, The Beatles, Toms Veitss.

BANDS/ARTISTS I CAN LISTEN TO OVER AND OVER AGAIN: Tie, kuru mūziku mīlu. Simon & Garfunkel, The Beatles, Tom Waits, Led Zeppelin, Cat Stevens, Bob Dylan un citi.

BAND/ARTIST THAT MADE ME FALL IN LOVE WITH MUSIC: The Beatles un Led Zeppelin. Turklāt vienlaicīgi (počķī).

BAND/ARTIST THAT CHANGED MY LIFE: The Beatles un Led Zeppelin.

BAND/ARTIST THAT SURPRISED ME: Jautājums ar āķi? Jādomā, ka visvairāk 10cc. Šī grupa prot “mest kūleņus”. Varbūt savā ziņā arī Queen savos pirmajos albumos un Sparks.

GUILTY PLEASURE: Varbūt ABBA. Vispār disko mūzika savulaik mani noveda “līdz rociņai”, bet ABBA tās melodiskuma dēļ man vienmēr ir patikusi.

BAND/ARTIST I SHOULD HAVE SEEN BY NOW: Ja ar to ir domāts mākslinieks, kura koncertā es visvairāk gribētu būt klāt, tad tas ir Toms Veitss.

GREAT BAND/ARTIST TO SEE LIVE: Ja Led Zeppelin nav pieejams, tad visticamāk tas ir The Rolling Stones.

1ST BAND/ARTIST YOU SAW IN CONCERT: Tā ir grūti pateikt – Padlatvijas laikos es uz dižkoncertiem parasti netiku, bet REO Alna Zaķa vadībā negribas pat pieminēt. Laikam jau Roberts Plānts tālajā 1993. gadā, kad viņš koncertēja Ostinā. Mazākais man tas palicis atmiņā visspilgtāk.

BEST LOCAL BAND/ARTIST: Menuets