Saki zālēm “Jā!”

Man vienmēr ir riebusies jebkura veida tehnika. Viss, kas griežas, ripo, cilājas, amortizē, notur, spriego, atvelk vai kaut kādi citādāk mehāniski izpildās. Tad jau čum foršāka ir elektronika. Tai, vai nu šariki begajut, vai arī ņihujā, un tad konkrēto daiktu bez liekiem sirdsapziņas pārmetumiem var ielādēt misenē. Vai nu ir, vai nav.

Bet šorīt mehānika mani patīkami pārsteidza. Es airējos ar savu veļļuku uz šepti, un, sajutis, ka pedāļi griežas pārāk viegli, nolemju pārslēgties uz augstāku pārnesumu. Liels bija mans pārsteigums, kad konstatēju, ka jau esmu maksimālajā. Moška baigi labvēlīgais vējš tieši pakaļā? – es šorīt neesmu to monitorējis. Paveros Circles karogos – ne locekļa! – es drīzāk cīnos ar vieglu pretvēju. Kas tad? Āāāā! – pēkšņi man ataust atmiņā. Es taču vakar ieeļļoju veļļukam visas gan viegli, gan grūti pieejamās vietas, un tagad tas skrien kā stirna. Nu, bet tas taču ir kaifs braukt!

Normāli cilvēki šajā brīdī arī pārtrauktu šo fenomenu apspriest – tikai ne es. Brīdi vēl tīksminos par sava veļļuka teiksmainajām īpašībām. Tas ir pati pilnība! Rumbā kaut kādā neloģiskā veidā iemontēti trīs ātrumi. Bremzēt varu kā cilvēks – ar kājām (es domāju ar pedāļiem). Man pat ir rokas bremze, kuru izmantoju, kad man sagribas vizināties uz viena kāpšļa. Viena lieta gan mani kremt – veļļukam iztrūkst zvana, ar ko varētu tantiņas baidīt. Ja būtu vēl tas, varētu aiz laimes kaut nošauties.

Bet padomā tik – pāris minūšu darbs ar eļļas kanniņu un šitāds rezultāts! Pēkšņi iedomājos arī cilvēku kā mehānismu – iedzer tik kādas drapes, un atkal esi kā jauns. Nesen jūtjūbē lūrēju kādu krievu humoristu, kuru atceros vēl no pagājušā gadsimta 80tajiem. Tagad viņam pašam jau ir pāri 80, bet viņš joprojām uzstājas – turklāt gluži labi. Kad viņam intervijā prasīja, kā viņš jūtas, atbilde bija interesanta.

-         Tāpat kā 20 gadus vecs. Vienīgā atšķirība – tabletes. Nav apetītes – iedzer tabletīti. Moka bezmiegs – iedzer tabletīti. Sagribas mīlēt – iedzer tabletīti.

Ja cilvēks savos 60 vēlas justies kā 20gadnieks, viņš var darīt divi lietas. Vai nu braukt uz šepti ar veļļuku, vai arī pirms mīlēšanās iedzert zilu tabletīti.

Īsāk sakot, saki zālēm “Jā!”