Mocis (Sapnis)
"Kādreiz šādas mājas policijai bija paredzētas katrā ciemā" - Sencis saka. Mani tas neko daudz neizbrīna. Vienkārši ir žēl izcūkotās vietas. Gleznains ezera krasts, tāds smuks līcītis, kur, droši vien, varētu labi makšķerēt. Lai gan mūsdienās jau zivju nekur vairs nav atlicis.
"Te būtu forši dzīvot" - es saku Sencim. "Varētu makšķerēt tieši no mājas."
"Jā, bet ziemā un rudeņos pie ūdeņiem ir tik drēgns. Diez vai tu to gribētu" - Sencis iebilst.
"Redzi, makšķerēšana no paša mājām man liekas pats jaukākais, kas vien iedomājams. Tā dēļ es spētu daudz ko pieciest."
Sencis paceļ brilles virs uzacīm, kā viņš parasti dara, kad grib ko pārdomāt, un gluži negaidot saka: "Jā, mēs ar Mammu arī kādreiz sapņojām izbraukāt Ameriku ar moci."
"Tu ar moci?" - es brīnos. "Tas tev galīgi nepiestāv."
"Tagad varbūt. Bet kādreiz jaunībā varbūt bija pavisam citādāk."
Tagad es atceros, ka Opapam arī bija mocis, un arī viņu es nespēju iedomāties ar to braucam. Bet Juniors un Andas Jancis uz močiem ir kā uzburti. Pat Jānis ir vienu iegādājies. Tikai es nē. Nekad neesmu vēlējies ar tādu "elles mašīnu" braukt. Patiesībā es vienmēr esmu baidījies no močiem. Negaidīti man domās uzvirmo atmiņas - mēs ar klasi braucam ekskursijā. Kaut kur pie Cēsīm ir notikusi avārija, zemē guļ lupatās sasista javiņa, tālāk ar segu pārklāts ķermenis, bet milicis ar sprunguli pūlas iečakarēt motociklista ķiverē kaut ko sarkanu. Smadzenes, vai? Šausmīgi.
Iekāpjam atpakaļ mašīnā un braucam tālāk. Izrādās Sencis ir sapņojis ar moci apceļot Ameriku. Turklāt kopā ar Mammu.
"Te būtu forši dzīvot" - es saku Sencim. "Varētu makšķerēt tieši no mājas."
"Jā, bet ziemā un rudeņos pie ūdeņiem ir tik drēgns. Diez vai tu to gribētu" - Sencis iebilst.
"Redzi, makšķerēšana no paša mājām man liekas pats jaukākais, kas vien iedomājams. Tā dēļ es spētu daudz ko pieciest."
Sencis paceļ brilles virs uzacīm, kā viņš parasti dara, kad grib ko pārdomāt, un gluži negaidot saka: "Jā, mēs ar Mammu arī kādreiz sapņojām izbraukāt Ameriku ar moci."
"Tu ar moci?" - es brīnos. "Tas tev galīgi nepiestāv."
"Tagad varbūt. Bet kādreiz jaunībā varbūt bija pavisam citādāk."
Tagad es atceros, ka Opapam arī bija mocis, un arī viņu es nespēju iedomāties ar to braucam. Bet Juniors un Andas Jancis uz močiem ir kā uzburti. Pat Jānis ir vienu iegādājies. Tikai es nē. Nekad neesmu vēlējies ar tādu "elles mašīnu" braukt. Patiesībā es vienmēr esmu baidījies no močiem. Negaidīti man domās uzvirmo atmiņas - mēs ar klasi braucam ekskursijā. Kaut kur pie Cēsīm ir notikusi avārija, zemē guļ lupatās sasista javiņa, tālāk ar segu pārklāts ķermenis, bet milicis ar sprunguli pūlas iečakarēt motociklista ķiverē kaut ko sarkanu. Smadzenes, vai? Šausmīgi.
Iekāpjam atpakaļ mašīnā un braucam tālāk. Izrādās Sencis ir sapņojis ar moci apceļot Ameriku. Turklāt kopā ar Mammu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru