Veinberga un Porziņģis

Valstij, protams, ir pienākums rūpēties par slimajiem, vecajiem, mazturīgajiem. Tomēr ar to nebūt nav gana. Valstij ir svarīga arī tāda ļaužu grupa, ko mēs parasti saucam par jauniešiem, citreiz – par bērniem. Mēs visi esam ieinteresēti, lai viņi izaugtu par cilvēkiem, nevis dzīves “gudrības” smeltos Purčika un citu ne mazāk “slavenos” mikrorajonos. Tur ātri iemāca labākajā gadījumā darīt neko, t.i., uzvilkt kāsīti vai piemīzt trepju telpu. Sliktākos gadījumus nevēlos apskatīt – domāju, ka pilnīgi pietiek ar “labajiem”.

Viena iespēja izrauties no šādas nākotnes perspektīvām ir sports. Tas dod jauniešiem iespēju izsisties cilvēkos, kā arī aizņem laiku, ko citādāk aizpilda “ielas izglītība”. Ne visi kļūs par Porziņģa kalibra večiem, bet pilnīgi pietiek ar to, ka jaunieši iemācās strādāt (jā, treniņi – tas ir darbs).

Kā jau, droši vien, var manīt no garlaicīgā ievada, es te par Veinbergas sašutumu, ka Porziņģa apdrošināšanu izmaksāja no valsts budžeta. Vai tas bija labi darīts? Jā, protams, ka labi. Jo tādi zvaigznes kā šis Ņujorkas uzbrucējs rāda labu piemēru. Visi redz – ir kur tiekties un rezultāts ir sasniedzams.

Veinberga ir sašutusi, ka nodokļu maksātāja nauda ir aizgājusi profesionālajam sportam. Ne gluži. Žurnāliste vienkārši nesaprot, ka profesionālais sports ir klubi, kur spēlē par naudu. Izlase patiesībā ir amatieru sports, jo spēlētāji atlīdzību par to nesaņem. Viņi spēlē patriotisku jūtu vadīti. Vienu mēnesi viņi treniņos strādā ar sevi tā, kā, iespējams, Veinbergas kundze pat īsti nestādās priekšā, lai pēc tam pāris nedēļu garumā sevi visu atdotu turnīrā, cīnoties par Latvijas godu. Un ar visu es saprotu tiešām visu, jo sportā pastāv nopietns risks satraumēties, un tad viņu nākotne izvēlētajā profesijā būs beigusies.

Te mēs nonākam pie apdrošināšanas – protams, tā ir nepieciešama. Bet kas tiek apdrošināts Porziņģa gadījumā? Ņujorkas komandas risks zaudēt savu zvaigzni. Ir jāsaprot, ka profesionālais sports, t.i., klubi ne tikai neatbalsta sportistu spēlēšanu izlases sastāvā – viņi visiem veidiem cīnās pret to. Vai apdrošināšana būtu jāsamaksā sportistam pašam? Gribas atbildēt ar pretjautājumu – vai ar mēnesi brīvprātīgā darba par vēdera tiesu nepietiek?

Veinberga saka, ka viņa ir samaksājusi miljonu nodokļos Latvijā. Tas priecē. Tajā pašā laikā naudas summa, ko Latvijas izlase atnesa Latvijas Basketbola federācijai, arī aptuveni tikpat liela. Visi gribēja paskatīties uz Ņujorkas zvaigzni, un biļešu vidējā cena mačā pret Lietuvu bija ap 50 eirām, bet Arēna bija pārpildīta. Man patiktu, ja Veinbergas kundze tā vietā, lai iestātos pret to, ka valsts samaksāja apdrošināšanu Latvijas sportistiem, pasekotu, vai šo naudu Basketbola federācija tērē jaunatnes sporta attīstībai, nevis, piemēram, kāda politiska spēka reklāmas kampaņai. Tad arī viņa būtu paveikusi ko labu.