Mediji

Visus mediju var iedalīt 2 kategorijās. Pirmie ir tādi, kas strādā ilgstoši (reputācija), cenšas atspoguļot pretējus viedokļus, lai izgaismotu problēmas pēc iespējas objektīvāk. Piemērs – BBC. Te uzreiz jāpasaka vispār zināms fakts – absolūtas patiesības nav; katram pašam ir jāspēj saprast realitāti un, atkarībā no personības, definēt savu attieksmi pret to.

Otrie ir kādai personai vai personu grupai simpatizējoši; visbiežāk viņi pieder šīm personām. Viņi it kā pretendē uz objektivitāti, bet ziņas un to interpretācija ir atkarīga no īpašnieku interesēm. Te ir ļoti svarīgi, cik atklāti viņi ir par savu ieinteresētību. Ja, piemēram, žurnāls “Ir” neslēpj, ka simpatizē liberālam pasaules uzskatam un vērtībām, tad Lemberga “Necīņa” savu atkarību no oligarha rūpīgi slēpj un noliedz. Tas “Ir” padara par cienījamu mediju, bet NRA – par to, kas tas ir.

Vēl viena lieta, ar ko visu šo ir “bagātinājis” Kremlis. Visi mediji kaut reizi ir kļūdījušies un pauduši melīgu informāciju kā patiesu. Vienīgi, ka BBC, visticamāk, būs salaidis ko šreijā kļūdoties – pārāk uzticoties vienam avotam vai arī korespondenta neprofesionalitātes dēļ, bet tādi mediji kā “Kiseļ-TV” apzināti vilto ziņas, miksē viltojumus ar tendenciozi atlasīti informāciju un tamlīdzīgi izpildās. Toties dienas beigās viņi rāda ar pirkstu uz objektīvo ziņu aģentūru kļūdām, un saka – kurš tad nekļūdās? Viņi kļūdās, mēs kļūdāmies – vienīgi, ka mūsu kļūdas ir “cēlu mērķu” vārdā. Slēpjot, ka starp kļūdu un apzinātu dezinformāciju ir bezdibenis.