Dubultprofils

Man ir divi profili ģīmjgrāmatā. Pirmais ar pseidonīmu, lai nebūtu pārlieku viegli maniem darba devējiem, ņēmējiem un kolēģiem mani atpazīt, bet otrs, kuru es ieviesu vēlāk – tas godīgais – ar īsto vārdu, nodarbošanos, izglītību. Es gan to neko daudz nelietoju, jo mana virtuālā dzīve vairāk risinās manā viltus profilā, lai arī īstajā draugu man ir vairāk. Toties viltus profilā man draugos ir pat viens otrs sabiedrībā pazīstams cilvēks. Vairums tomēr ir dažādi interesanti tipi, kas arī voģījās pa ģīmjgrāmatu. Maz ir tādu, kas mani pazīst fizikāli ar manu īsto vārdu, bet arī tādu netrūkst. Ir vēl pāris dīvaiņu, kurus apstākļu sagadīšanās dēļ man ir sanācis satikt dabā, bet viņi nezina, kāds ir mans uzvārds patiesībā. Un, galu galā, vai tad tas ir tik svarīgi?

Šodien veicu vienu eksperimentu. Nolēmu ģīmjgrāmatā iet tikai ar savu īsto vārdu, bet pseidonīma profilu neizmantot. Nekad agrāk nebiju iedomājies, ka “īstā dzīve” var būt tikt garlaicīga. Protams, arī šajā ģīmjgrāmatā ir daudz joku, jaunumu no olimpiādes un vēl daudz kas cits. Tomēr tur trūkst visu to interesanto lietu, ar kurām es gribu dzīvot. Neviens nekomentē mūziku, filmas; neķīvējas par latviešu valodu, neievieto gleznu albumus un tamlīdzīgas lietas. Tikai tagad es aptvēru, cik mana reālā dzīve ir neciešami garlaicīga. Ja man tā būtu jādzīvo visu laiku, es labāk justos nomiris.